| Šiks un lirika |
[May. 26th, 2009|11:39 pm] |
| [ | ausīs |
| | Bark Psychosis - Eyes and Smiles | ] |
Mani, un pieļauju, arī mistiskā vidējā latvieša luksusa mājokļu jeb dzīvojamo platību standarti nemitīgi mainās. Noteikti mainās arī to cilvēku prasības, kas ir reālie šo mājokļu klienti - galu galā ekskluzivitāte ir būtiska luksusa daļa.
Bērnībā, piemēram, par labu mājvietu uzskatīju to, kurai pieeju kavēja dzelzs durvis un kodatslēgas (tātad kritērijs - īpašnieku materiālās iespējas un tām līdzi nākošais apdraudējums), varbūt uz mirklīti pamatskolā ļāvos 'eiroremonta' spēkam/sapnim (kā lai šo kritēriju nosauc, sintētiskā modernisma spožums, vai?), kuru nomainīja patika pret privātmāju dzīvžogiem, kas tik lieliski norobežo visu un visus (te viss skaidrs, vērtē bija vien pašam pieejama telpa). Šobrīd esmu pārliecināts, Īstais luksuss slēpjas aiz slēgtu rajonu robežām tik dziļi, ka tam nepietuvošos nekad; pašas robežas un sargi te jau vairs nav ekskluzivitātes radītāji, tāpat kā tā arī nav materiālie resursi, drīzāk jau apziņa par piederību kādai grupai, ko nevar apliecināt savādāk kā vien dzīvojot 'kopā' ar līdzīgajiem. Savdabīgi, reizē man ir zudusi arī jebkāda vēlme šādos apstākļos arī dzīvot, varbūt beidzot esmu izaudzis no 'trūcīgās bērnības cilvēku pilnā dzīvoklītī' sindroma.
Atgriežoties pie sākumtēmas, sapratu - ja vēlos zināt jau tagad to, kas būs Oficiālie Luksusa Kritēriji, kad nu nekustamā īpašuma nodokli beidzot ieviesīs, jāizvērtē likum- un izpildvaras augstākā ešelona dzīvesvietu pazīmes. Tad varēs apjaust, uz ko tas neattieksies, īzī pīzī. To varētu mainīt vien hipotētiska situācija, kurā par iespējām maksāt šo nodokli cīnīsies paši klienti un kā īpašu bonusu reklamēs arī māju būvnieki.
Un vispār - "Lux", tās taču ir ziepes. Vismaz bija. |
|
|