| |
[Jan. 23rd, 2009|02:21 am] |
Maniem noslēgšanās ideāliem nevajag cietuma kameru - mākslīgais apgaismojums, slodze acīm, tad vēl tā adrese... Daudz labprātāk ievāktos kādā stūri LNB centrālajā ēkā, pastūmis kādu plauktu starpu plašāku vai, vēl labāk, pa kluso nomainot atslēgu kādai mazākai lasītavai, pie durvīm piekarot zīmi, piemēram, "Telpa slēgta tehnisku iemeslu dēļ' vai "L-space'' - viens nodomātu 'radiators plīsis', otrs - 'aha, buduārs!', trešais - 'vot, maitas, nogrieza kultūrai līdzekļus', kāds neticīgais vismaz reizi dienā paraustītu kloķi... Bet man būtu vienalga, sēdētu aiz slēgtām durvīm - tai ēkā Wi-fi ķer, caurvējš nav pārāk jūtams un parkets ne visur čīkst mežonīgi skaļi.
Sākumā ēdamo mangotu no apmeklētājiem un justos kā Bastiāns, kad viņš sēdēja skolas noliktavā un bailīgi lavījās uz tualeti, taču pēc pāris neatļauta izmēra priekšmetu kontrabandas un grāmatas par speciālo uzdevumu vienības izdzīvošanas paņēmieniem izlasīšanas viss nostātos savās vietās. Palēnām visi pierastu pie manas klātesamības, un gada laikā es jau būtu izlaidies, staigātu apkārt halātā un mīkstās čībās, šad tad papļāpājot ar apmeklētājiem, visbiežāk izvēloties studentus ar tumšākajiem lokiem zem acīm un iekritušiem vaigiem jaunības dieņu atmiņu un pārprastas solidaritātes dēļ. Vēl nedaudz - un Darbinieki mani uzskatītu par tādu kā Burtnieku un Vilkam šad tad pajautājot, vai nav laiks Gaismas pils projektā šo to palabot un ēkas spicē vai vismaz vestibila stūrī laicīgi iezīmēt templi. Vilks viņiem atteiks, ka par to vēl jāpadomā, klusībā prātodams, kā lai paskaidro Helēnai, ka dzīvoklis pie Daugavas viņai tomēr nespīd gan.
Nav jau tā, ka es nestrādātu - grāmatvedības lādēs zinātājs atrastu amata aprakstu, no kura lajs saprastu vien ziedojumu pieņēmšanas funkciju, un tūlīt skrietu ko noziedot.
201x. gada Lielajos Nācijas Svētkos, kad 17 prominences būs sagriezušas Jaunās Ēkas priekšā novilkto sarkano lenti 14 gabalos, jo būs kaut ko sajaukuši, un vakara krēsla apslāpēs attālos salūta paukšķus, kā pēdējais pametīšu Barona-Elizabetes stūra māju, maigi nesot pārvietošanās jūklī aiz veca kartīšu kataloga skapja visu aizmirstu ķīniešu pasaku krājumu un sava Mūža Darba 1. un 3.sējumu, lai pagrieztos pa kreisi. 6.ais pienāks 18:21, līdz tam vēl nekad mūžā nebūšu braucis tramvajā ar zemo grīdu. Kontroles nebūs. |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2009|11:26 pm] |
Vakar kaut kur pamanīju pieņēmumu, ka Ķīna varētu apsvērt atbrīvošanos no savām dolāru rezervēm - iespēja, kas ASV satrauc ne pa jokam. Kādā Vonnegūta darbā bija skaists apraksts par ostām, kuru steķi nokrauti ar milzīgām nevienam nevajadzīgu dolāru ķīpām, viņš gan vainīgo vietā bija ielicis arābus.
(Pirmajā teikumā rakstīt 'pieņēmums', 'varētu', 'apsvērt', 'iespēja' šķita vieglāk kā meklēt ziņās - piektdiena! :P) |
|
|