| |
[Jun. 26th, 2007|09:38 am] |
Alus sadzeršanās plus miegainums plus velosipēds plus vēl nosacīta nedrošība uz tā plus dažu gaismiņu iztrūkums [pats vainīgs] plus tumsa plus kaut kāda mūzika ausīs plus pēdējie trojelbusi ir savdabīga emocionāla kokteiļa avots - riteņoju lamādamies (trojelbusi), dziedādams (skaņa ausīs) un bīdamies (no vārda 'bīties'), bet visnotaļ apmierināts un garā pacilāts. |
|
|
| Ka[lvīša]m no VVF kundzes bail |
[Jun. 26th, 2007|06:09 pm] |
Ak, kā Kalvītis un viņa blice nevēlas VVF ienākšanu iekšpolitikā... Līdz šim vienīgi ir parādījušies dažāda veida negatīvie 'veltījumi', kas ir dziļi personiski, pārkāpjot arī morāli ētisko nosacījumu par amatpersonu atbildību. Labi, mūsu valstī šie principi nav aktuāli, varam piekrist. Taču no trim augstākajām amatpersonām valstī es tomēr sagaidu korektumu.
Šobrīd visvairāk man ir apnikusi publiskās telpas izmantošana, Kalvītim izplatot ziņas ar daudznozīmīgu un nekonsekventu saturu (lasi, kašķiem). Piebilstu, ka arī VVF ne vienmēr rāda labāko piemēru, bet Emsis gluži vienkārši ir glupāks, un tāpēc neinteresantāks - cik tad ilgi ākstu vērosi?
Ieskatam sniedzu pāris Kalvīša agrāko komentāru piemērus par prezidentes un prezidentūras tēmu :
(meklēts Delfu arhīvā, apskatītais laika periods- 2007.gads)
- 11.04.2007. - Kalvītis norāda uz prezidentam vēlamos darbības virzienus - izrādās, citējot Delfus, 'nākamajam Valsts prezidentam līdzīgi kā to darīja Vaira Vīķe – Freiberga jānes "Latvijas vārds pasaulē" [..]" Tobrīd aktuālo Godmaņa kandidatūras iespēju kundziņš novērtē negatīvi: "bijušajiem premjeriem nevajag kandidēt Valsts
prezidenta vēlēšanās, jo šādā gadījumā Valsts prezidents vēlētos
pamācīt premjeru [..]" [..] Kalvītis uzskata, ka nākamajam Valsts
prezidentam nav jābūt vērstam uz iekšpolitiku un tādam, kas "nonāktu
regulārā konfliktā ar valdību""
- 27.04.2007. - jauna atklāsme - VVF pārāk maz esot strādājusi iekšpolitikā (personiski piekrītu) - "Mazāka uzmanība no prezidenta puses līdz šim
tikusi pievērsta iekšpolitiskiem jautājumiem – stabilu valdību
nodrošināšanai, sabiedrības integrācijai un konsolidācijai, kopīgu
nacionālu mērķu uzstādīšanai, stingrai finansu politikai. Domāju, ka
arī tie ir svarīgi uzdevumi, kuru realizācijā labs prezidents varētu
izdarīt daudz", saka Kalvītis.
- Tajā pašā Tautas partijas konferencē premjers arī definē savu prezidenta vēberisko ideāltipu - "Viņš nevar dzīvot ziloņkaula tornī,
nerēķinoties ar sabiedrībā un politikā aktuāliem jautājumiem. [..] Ja mums veidojas plaisa starp varu un
sabiedrību, tad valsts prezidentam ir jābūt tam cilvēkam, kas šo plaisu
spēj mazināt [..].
Mums ir vajadzīgs prezidents, kas atbalstītu valdību arī grūtos,
nepopulāros lēmumos..."
- (Ak, un šeit es vajadzēja būt, bet neizdevās atrast ziņu pēc Zatlera ievēlēšanas. Citējot no atmiņas, Kalvītis drīz pēc šī notikuma apgalvoja, ka Zatleram viņa 'pateicību pieņēmēja' tēls ārvalstīs netraucēšot aktīvam diplomātiskajam darbam)
Noslēgumā izmantošu Kalvīša vēlējumu iedzīvotājiem Jaunajā gadā - "visiem būt
"politiķiem - izvirzīt sev mērķus, uzņemties atbildību, aizstāvēt savu
viedokli, īstenot savas ieceres līdz galam un negaidīt, lai to jūsu
vietā izdarītu kāds cits" [..] "Atcerieties – mēs dzīvojam unikālā
zemē un vienreizējā laikā. Mums ir dota neatkārtojama iespēja. Iespēja
dzīvot labāk, skaistāk un laimīgāk"".
Nu re, cālīši mani - izrādās, visu šo gadu esmu bijis neveiksmīgs politiķis, jo neviens manos skaistajos mērķos augstākos varas ešelonos i netaisās līdzdarboties. Un es domāju, ka citur vaina... Phe, kāds es muļļa. Piedodiet, ja varat. Ja nevarat, izmaksājiet pa pāris aliem un mēģināsim to aizmirst.
|
|
|