|
Sep. 8th, 2008|02:54 pm |
Arī es piedalījos Siguldas velobraucienā. Ja piemin tikai rezultātu - startējot kā vienam no pēdējiem noskrēju ne vienu dalībnieku desmitu vien, par ko zināms gandarījums. Lai arī distancē visbiežāk kādu izdevās apdzīt tieši kalnābraukšanas laikā (triviālo ātruma/ritma zaudēšanas, lasīt, nokrišanas baiļu dēļ) stulbākās sajūtas radīja ceļgalu neizprotamās kustības, kad pēdējais kāpums lika nokāpt no riteņa. Patīkamākās, hmmm, skatītāju pūlīšu atbalsts un priecāšanās par skaisti apturēto satiksmi MŪSU dēļ.
Piezīmes nākamgada braucienam - gulēt vairāk par trim stundām iepriekšējā naktī, nepiedzeroties pirms tam; smukdrēbju vietā varbūt padomāt par kādām klozītēm, kas būtu ir tradicionāli glītas, ij mazāk sviedrējošas. Ā, un, sasodīts, paņemt to sasodīto piedāvāto banānu, jā. |
|