|
Aug. 28th, 2008|09:59 pm |
|
jaunieša traģēdija trīs cēlienos... tik tipiska, un beigās kokmežainas dzīvās dabas ar parasti nav. Drīzāk iedomājos ainu, kurā vēl pēc skata pajauns cilvēks kosķumā stāv pie izcirtumā, ar skatu pavadīdams izstrādes tehniku. Rietošās saules stari atmirdz līdz ar pēdējās mašīnas aizbraukšanas cilvēkā izsprāgušo asaru. viņš pieliecas un paceļ rokās mizas gabaliņu, ko nēsāt pie sirds pēc atgriešanās Rīgā, visur un vienmēr, starp mīļākajām/-iem, izplūdes gāzēm un Arēnas koncertiem. |
|