a · ko · te · rakstīt?


paralīze

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
vispār jau jo vairāk diena iet uz priekšu, jo sūdīgāk sāku justies. kāja vēl joprojām nelaiž vaļā un nemaz nedomā dzīt. kompja termometrs rāda +18 un sauli, bet pa logu pavisam cits skats. iesnas arī esmu noķēris. kliboju, klepoju un šķaudos.

centos tikt pāri un tomēr nedaudz padzīvot un papriecāties, bet tomēr ilgtermiņā nesanāk. apsveicu tevi, tev gan tas padodas diezgan viegli. un uz to ir tik grūti noskatīties. mans dzīves sapnis vienkārši aizpeld prom. smaidīt citur. tāpēc reizi četrpadsmit stundās man nedaudz iezogas asara acīs.

protams, ka šodien laiks velkas šausmīgi lēni.

es gribu mājās. ieritināties siltā segā. labākajā gadījumā ne viens pats. es negribu vairs katru nakti iet gulēt un drebēt kā apšu lapa. man ir šausmīgi milzīgas morālās pohas. un ar ko saslimi, ar to arī jāarstējas, bet diemžēl šīs zāles uz Latviju vairs neeksportē.

es negribu sapūt savā piedirstajā, netīrajā dvēselē. bet es arī nezinu no kura gala lai ķerās klāt viņu sakārtot, izberzt tā ka spīd un laistās.

Pašsajūta:
bezgalīgs
Fonā skan:
gotye - hears a mess