Viesojos jau kādu laiciņu atkal Latvijā, vecāki palaisti atvaļinājumā, pieskatām ar māsu uz maiņām mājās omi.
Kaut kā neticami mierīgi, mīļi un silti vasaras vakari vai nu ar viņu, vai draudziņiem Rīgā.
Tā, ka priecīgi dzīvoties, un tā pilnīgi šķiet tāda piemirsta sajūta.
Gribas pat atkal dziedāt.