es nevaru izgulēties

man nepatīk šorīts,ļoti.
 man nepatīk sapņi ko sapņoju no rītiem,pa naktīm es vienkārši murgoju.bet rītos,ir tie šausmīgi reālie un skumjie,kas atstāj to sajūtu uz visu dienu. tagad tāds skumjšs bezspēks vilksies nopakaļ visu dienu. es sapnī atvadījos (vismaz centos k.ko līdzīgu izdarīt) no kāda sev ļoti tuva (es ceru ka tomēr par spīti visam)drauga,vairākas reizes,tas sapnis atkārtojās dažādās variācijās,es katru reizi modos ar asarām acīs un atkal iemigu un atkal modos un iemigu līdz brīdim kad vairs to nespēju un gāju taisīt sev kafiju.

*es aizgāju līdz viņa darba vietai rīgā,bija ziema,daudz dubļaina sniega visapkārt.dusmīga garāmbraucoša tramvaja vadītaja.dusmīgas tantes pieturās. es sastapu viņa kolēģus un viņa priekšnieku, kas teica lai meklējot viņu autostāvietā tur ap stūri,jo viņs jau dodas mājup pēc nakts maiņas.es apstājos netālu no viņa starp k.kadām mašīnām un skatījos uz viņu.Viņs k.ko bij aizmirsis un aizskrēja atpakaļ līdz darba vietai,nepamanījis mani.dodoties atpkaļ uz mašīnu viņš paskatījās uz mani, itkā neticot, gāja tālāk, atskatījās,atskatījās vēlreiz un tad pasmaidīja savu burvīgāko smaidu.Viņš teica ka nav zinājis ka būšu Latvijā,un sazvanīt viņu nevarot jo nummurs mainīts un un ļoti priecājās mani redzēt.es arī. kaut arī zināju ka tā iespējams ir pēdējā reize kad viens otru redzam,viņš to nezināja.skumjas bij lasāmas manās acīs un viņš to pamanīja."Hei,kas noticis mazā?!mm?" es atbildēju k.ko par to,ka kā gan es sev iestāstīšu ka esmu jau liela, ja turpināsi mani saukt par mazo?mm?.. viņš teica k.ko par to ka atkal neatbildu uz īstajiem jautājumiem un mainu tēmu. es teicu ka šovakar atbildēšu uz visiem īstajiem jautājumiem,tikai atnāc, un nosaucu k.kādas viesnīcas nosaukumu un numuru kurā apmetos. piebilstot,ka jā, jūrmalā māju vairs nav un nebūs.un šī iespējams ir pēdējā reize kad viesojos latvijā. viņš palika ļoti nopietns bet apsolīja atnākt.(vienā no sapņā versijām saruna norisinājās pie k.kādas eksotiskās apakšveļas bodītes un garām ejošs bezpajumtnieks kas izskatījās pēc Frīmana piedāvāja mums tur atlaides un teica ka noteikti noderēšot). viņš sāķa runāt k.ko par to ka steidzas,un viņam daudz darāmā, bet noteikti tomēr atnākšot, tik nezinot cikos.es teicu k.ko par to lai klusējot un paskatoties apkārt, jo sniegot,beidzot sniegot.vienā no sapņa versijām es kliedzu uz viņu lai tak aizveras,jo snieg. es nezinu kapēc. viņš tomēr atnāca vēlāk uz vienīcu, kas izskatījās pēc viņa zolitūdes dzīvokļa.bij k.kāda ballīte un drīz bij jāierodas manam puisim. viņš runāja k.k par to ko esmu teikusi senāk,kad tikāmies pēdējo reiz, un telefonsarunā.es viņam teicu k.ko par to ka telefonsaruna nebūtu jāuztver tik nopietni, jo es biju citā valstī ar nupat salauztu sirdi pamesta restorānā.un sarunāju visādas muļķības,ko noteikti tad arī būtu darījusi jo,es būtu darījusi jebko lai tikai justos labāk. tad es teicu,ka gribu lai viņš iepazīstas ar manu puisi, un prasīju vai atbrauks uz manām kāzām,k.kad. un ka mēs nekad nevarēsim būt kopā,jo paši jau pie tā vien esam vainīgi un zinam ar ko tas beigsies,kā jau parasti.viņš piekrītoši pamāja un mēģināja jokot bet es redzēju skumjas viņa acīs un saskumu pati.tad mēs dejojām apskāvušies zinot ka vairs netiksimies,jo tas nekad nebeidzas labi un vienmēr kādam sāp. atnāca mans puisis.ārā joprojām sniga,es skatījos ārā pa logu kamēr viņi iepazinās,un dzirdēju no malas viņu sarunu.Tad tu esi tas kuru viņa tik ļoti gribēja satikt,lai atvadītos(teica mans puisis),un kā atbilde sekoja,tad tu esi tas kurš man atņem manu mazo pavisam.es joprojām skatījos kā snieg.laternu izgaismotās ielas tik ļoti piesnigušas vizuļojot apžilbināja mani. un tad es teicu vairāk jau sev kā citiem,ka gribēju satikt vel kādu,bet viņš ir pazudis sniegā.vēlāk es skrēju.lai sameklētu viņu,jo nevaru aizbraukt,aizbraukt pavisam neatvadījusies no viņa.es skrēju,joprojām sniga, un tad es biju kauguros viņa vecajā dzīvoklī,pie pilniem pelntraukiem,pustukšām glāzēm,aizvēsturiskiem cirkus kamieļiem uz sienām,kafijas krūzēm,nedaudz apzīmētām sienām,ģitāras stīgu mudžekļa.vientuļā laterna aiz loga,vizuļojošais sniegs un man atkal bija garie blondie mati. viņš k.ko trinkšķināja uz savas vecās ģitāras,dziedāja prāta vētras rudeni,nedaudz sajauca vārdus,bet es nedusmojos. es stāstīju viņam par savu jocīgo sapni.viņš smaidīja savu skumjāko smaidu.mēs smēķējām daudz,viņš protams kā parasti vairāk kā es.tad mēs klusējām,liekas stundām ilgi,joprojām sniga.tad es teicu k.ko ka noteikti atnākšu uz nākamo Letarģijas koncertu lai paklausītos kā viņš dzied,mēs noteikti izdzersim daudz par daudz alu,kā jau parasti.man nekur nebūs jāsteidzas,un es nevaru iedomāties dzīvošanu citā valstī.es k.kad atkal atbraukšu ciemos,noteikti atbraukšu.jo no lielupes līdz kauguriem nav nemaz tik tālu,lai tikai pasaka kad viņam atkal ir brīvs.es viņam noteikti ierakstīšu kāu mūzikas diksu,lai tikai izdomājot ko gribot.Tad viņš uz mani paskatījās tādu jocīgu smaidinu un teica,ka tas nemaz nebij sapnis zaķēn,tu iemigi sniegā-piekususi skrienot,mosties,tev vel jāpaspēj uz lidmašīnu atpakaļ uz mājām,un vel jāpaspēj apprecēties un tev būs skaistākie bērni,es noteikti atbraukšu uz kāzām,tāpat kā viņš.tikai mosties,neguli mazā,nav labi gulēt sniegā vel saaukstēsies.paliec sveika mazā,tiksimies citreiz.es apsolu.mosties.mosties..

 un tad es pamodos,kārtējo reizi pamodos.man bij auksti, un ārā joprojām nesnieg. sniegs liekas šoziem nīderlandē gaidāms nav. es pēdējā laikā liekas par daudz dzīvoju atmiņās un dziesmās ko mēdzu klausīties ļoti sen.liekas būtu jāpārstāj dzīvot pagātnē,vismaz nedaudz.
 šodien nejauši uzskrēju virsū šādam šīsdienas savam horoskopam,tas nedaudz pat visu izskaidro.

 "Daily Horoscope: January 6, 2012 You hadn't realized until now just how ready you were to let go of the past and move along toward a brand-new future. Now that the truth is out, don't stop. "