miljardiem mazu zvaigznīšu manā kapucē

kapuce

12/6/05 10:04 pm - cietums, mājas vai sirds?

tas ir mūsu cietums. mūsu visu. ir dažādi strīpotie - tādi, kas nožēlo izdarīto, tādi, kurus priecē šī atrašanās vieta un vēl vis visādi. visi vienādi labi. paiet kāds laiciņš, dažiem tiek piešķirta (vai piespiesta) brīvlaišana. daži pārceļas uz blakus cietumu. protams, neviens nekur nepazūd - strīpaino nezūdamības likums. un lai gan 4 mēneši ir samērā īss laiks, vai kāds ir spējīgs aizmirst savu kameras biedru?

kad pagājušajā 5dienā rakstīju domrakstu par to, kāpēc vienmēr tiek atņemts dārgākais, manā prātā iešāvās jau tīri nodrāzts un frāžains teikums: lai novērtētu... tajā pašā laikā man likās, ka ar mani jau nu gan tā nav. es taču draugiem esmu teikusi, cik ļoti mīlu un ģimenei ar'!

bet šodien mani satrieca kāds notikums. klase, mana jaunā klase. lai kā arī neietu, mēs esam viens vesels. kopīgi cīnāmies ar matemātiku un visu visu visu. dzīves sīkumi, bet vienotību es jūtu... jūtu, jūtu, jūtu... nāk semestra beigas un pātis mūsējiem laikam būs jāaiziet - tie nav man paši tuvākie, bet tomēr. jāmin vēl kāds fakts: mēs esam ļoooooti dažādi. un tad, kad šodien kā zibens no skaidrām debesīm nāca paziņojums, ka administrācija ir apstiprinājusi manas biedrenes iesniegumu pārejai uz otru profilu. sariesās asaras. jā, nekur jau nepazudīs, bet tad, kad puzlei trūkst kāda kauliņa, tā ir tikai gandrīz salikta.

un tad es sapratu, cik ļoti patiesībā esmu šo visu iemīlējusi, cik ļoti ļoti mani cietumnieki ietekmē manas sajūtas, cik svarīgi... tātad tomēr tā ir arī ar mani - novērtēts tiek tad, kad gandrīz jau atņemts. šņurk.

12/3/05 10:56 pm - jā! jā! jā!

šodien nebiju uz treniņu. pirmo reizi šajā sezonā ( redz, cik cītīga )un, kā vēlāk uzzināju no biedriem ( fp ) tas bija pēdējais. jūs domājat, ka tagad nožēloju un ka šis ir sērīgs posts? nē! jo ir sākušies kalna braucieni! jā! jā! jā! un mans uzticamais draugs, termometrs uz balkona, ir gatavs liecināt, ka ārā ir labi auksts. kā man tas patīk!

11/22/05 10:03 pm - what a wonderful world

  • smukas bildes paralona kaudzē
  • pirmo reizi mūžā redzēju balodi, kam ir caureja
  • kārtējā fizikas ieskaite dirsā
  • nepārvarams miegs
  • smiekli
  • nobastotas pēdējās 2 h (viss kāpostu šniceles dēļ)
  • daudz smieklu
  • mēģinājums saķert angīnu

11/21/05 05:33 pm

un tagad es gribu, lai ir tā!

Mana lūpu krāsa uz Viņa krekla. Tāda mazmazītiņa, bet gana atmaskojoša. Kautrs smaidiņš, sārti vaigi un atzīšanās. Pieķerts. Vēl varētu nedaudz mēnessgaismas un roku sildīšanas. Sarkani deguni ir tik forši! Tēja un mūzika. Pietiek ar skatienu. Ja vien es zinātu, kas ir Viņš un kas esmu es. Un ja man būtu lūpukrāsa.Un vēl būtu labi ja es zinātu, ko gribu.

11/12/05 10:53 pm - kur ir ziema?

ir tik jauki, kad sajūti kaut mazmazītiņu kņipucipuņītiņu sniega pārsliņu uz savas ādas. mani pārņem ilgas. ( nu kā gan var būt TĀDAS ilgas pēc ziemas? ) tad vēl es pēc ilgiem laikiem aizeju uz teātri un tur, tavu brīnumu, visa darbība notiek ziemā. kā lai nekož pirkstos, ja ārā šitāds dranķis? :(

11/7/05 10:47 pm - new old ones

nekad nekad nekad nepaļaujieties uz to ka garšvielas ātri nebojājas. manas svētdienas izvirtības ar citronpipariem ir beigušās ar super - maigas pārtikas lietošanu. banāni, jogurtiņi un maigas biezsulas :) patīkami, ja vien nebūtu tās dedzinošās sajūtas...

sakrati pirms lietošanas, saucās ....

11/6/05 02:45 pm - nebukadnecars.

Ir svētdiena, sasodīti briesmīga svētdiena. parasti svētdienas ir jaukas, jo mēs ar k*#! mēdzam uzrīkot šizīgus piknikus. šī svētdiena ir nolemta - man jāraksta vēstures referāts par nebukadnecariem un citiem līdzīgajiem, ja +/- laicīgi pabeigšu, vēl spīd arī istabas kārtošana un, ja arī to paspēšu izdarīt, man būs lieliska iespēja uzrakstīt laboratorijas darbu fizikā. br.

un mani kāju muskuļi ir lupatās.

11/3/05 07:42 pm - puslīdz slikti vai puslīdz labi?

no vienas galējības otrā.
no purva pļavā,
no cukura, piedodiet, sūdā.
bet tur, tur laikam ir tā garša.
vispirms aizspiest degunu,
pēc tam izbaudīt divtik smaržīgu tēju.

11/1/05 08:46 pm - zagļi un zaglēni.

nu kā var? kā var tā vienkārši paņemt cita cilvēka tekstu un uzdot par savu? turklāt tik nekautrīgi, ka fiksi vien to uzgāju. ja nav ko teikt tad nesaki neko, nevis aizpildi savas tukšās runas ar manām. sasodīts. tad ja jau tā esi skumjš, tas tā iedod pa galvu ka sajūties pilnīgi nekam nederīgs.








papukstēju - pietiek. un paldies par manu jauko garastāvokli tiem kas tajā visā piedalījās.
Powered by Sviesta Ciba