kā pa kalniem, ieskrienos uzrakstu lapu, tad atkal uz divām stundām iestrēgstu un rodas tikai teikums. gribu es piebeigt to darbu, neciešu, ka tādēļ esmu nobremzējusi savu dzīvi, ne draugus satieku, ne radoši izpaužos, ne grāmatas lasu (ja neskaita kursa darbam vajadzīgās). uz pirekšu ķep ļep, galvenais ir uzrakstīt, galvenais ir kaut vai četrinieks. īstenībā palicis ir ļoti maz...