isti nezinu, cik liela jēga bija no tā, ka es runāju.
Tas ko es, tgd prātojot, varu secināt ir tas, ka viss ko es saku ir bulšits. /nav labi teikt viss./ Labi, tad tas, ko es stāstu par sevi un savām domām un izjūtām ir bulšits. Kaut kādas pilnīgas muļķības un sūdi, kurus vajadzētu aprakt, nevis laist pasaulē tālāk.
man patiesībā ļoti gribas parunāties, jo es gribu justies labāk nekā es jūtos tagad, bet nav neviena, kurš pateiktu, kas man ir jāstāsta, lai tas notiktu.
un es sevi nedrīkstu sist, jo es tā viņam apsolīju, tikai tas mani attur, jo es negribu redzēt viņa acīs to, ko tādos brīžos redzu.
un tad šādi periodi pāriet un es par šīm lietām tādā aspektā vairs īpaši nedomāju, tad tik ļoti neprātoju par to kā sevi vērtēju un cik es patiesībā esmu stulba ar saviem izdomātajiem standartiem un apzīmējumiem. es cenšos darīt tās mazās lietas, kuras darot jūtos labi, un izvairos no lielajām,kurās varētu neizdoties, jo es neredzu to, ka man kkas izdotas, joprojām neredzu sevi nākotnē in general. ja es ceru, tad viļos, tikai tāpēc, ka gribu pierādīt, ka labāk ir necerēt, jo tad vilšanās nav tik smaga. lūzeris. apsmiekls.
iet pie speciālista? tas šķiet,kā atzīt, ka es esmu slima un norakstāma, naudas arī tam nav. Un pat ja man šobrīd gribas kādam izkratīt savu sirdi=sūdu, tad sastopoties klātienē un redzot, ka tam otram taču patiesībā ir vēl sliktāk nekā man un kādēļ gan man vajag vēl sevi uzkraut cilvēkam, kuram pašam pietiek savu problēmu. un es esmu muļķe, jo viņiem nepalīdzu, tikai domāju,ka vajadzētu. classic.
es nedrīkstu būt nogurusi, jo citi strādā smagāk par mani un man par to vispār nevajadzētu runāt, joprojām vēlos, kaut man izdotos dzīvot pēc šādiem principiem. tad es būtu labāka.
tā nevērtība laikam rodas no tā, ka man nepieciešams, lai citi novērtē to, ko es daru, bet kurš gan ies un tev visu laiku kladzinās, ka tu esi super un tev viss sanāk. It īpaši ja nav to lietu, par kurām vajadzētu slavēt.
es nepatīku cilvēkiem un lai cik ļoti es gribētu, lai cilvēki vēlas ar mani pavadīt kopā laiku, es nespēju to panākt. Ir sajūta - ja man nebūtu viņa, tad es vispār būtu pilnīgi viena, jo es sēdētu mājās vēl vairāk nekā tgd un neko nedarītu. slīktu savā miesā. stulbene.
grow a pair and stop bitchin.
pat izkratot šeit, jo man tomēr ir tā nožēlojamā vēlme padalīties, jūtos mēslīgi, šo visu varētu dzēst ārā, bet es to nedaru, jo tas tomēr ir uzrakstīts un ko tur vairs.
Tas ko es, tgd prātojot, varu secināt ir tas, ka viss ko es saku ir bulšits. /nav labi teikt viss./ Labi, tad tas, ko es stāstu par sevi un savām domām un izjūtām ir bulšits. Kaut kādas pilnīgas muļķības un sūdi, kurus vajadzētu aprakt, nevis laist pasaulē tālāk.
man patiesībā ļoti gribas parunāties, jo es gribu justies labāk nekā es jūtos tagad, bet nav neviena, kurš pateiktu, kas man ir jāstāsta, lai tas notiktu.
un es sevi nedrīkstu sist, jo es tā viņam apsolīju, tikai tas mani attur, jo es negribu redzēt viņa acīs to, ko tādos brīžos redzu.
un tad šādi periodi pāriet un es par šīm lietām tādā aspektā vairs īpaši nedomāju, tad tik ļoti neprātoju par to kā sevi vērtēju un cik es patiesībā esmu stulba ar saviem izdomātajiem standartiem un apzīmējumiem. es cenšos darīt tās mazās lietas, kuras darot jūtos labi, un izvairos no lielajām,kurās varētu neizdoties, jo es neredzu to, ka man kkas izdotas, joprojām neredzu sevi nākotnē in general. ja es ceru, tad viļos, tikai tāpēc, ka gribu pierādīt, ka labāk ir necerēt, jo tad vilšanās nav tik smaga. lūzeris. apsmiekls.
iet pie speciālista? tas šķiet,kā atzīt, ka es esmu slima un norakstāma, naudas arī tam nav. Un pat ja man šobrīd gribas kādam izkratīt savu sirdi=sūdu, tad sastopoties klātienē un redzot, ka tam otram taču patiesībā ir vēl sliktāk nekā man un kādēļ gan man vajag vēl sevi uzkraut cilvēkam, kuram pašam pietiek savu problēmu. un es esmu muļķe, jo viņiem nepalīdzu, tikai domāju,ka vajadzētu. classic.
es nedrīkstu būt nogurusi, jo citi strādā smagāk par mani un man par to vispār nevajadzētu runāt, joprojām vēlos, kaut man izdotos dzīvot pēc šādiem principiem. tad es būtu labāka.
tā nevērtība laikam rodas no tā, ka man nepieciešams, lai citi novērtē to, ko es daru, bet kurš gan ies un tev visu laiku kladzinās, ka tu esi super un tev viss sanāk. It īpaši ja nav to lietu, par kurām vajadzētu slavēt.
es nepatīku cilvēkiem un lai cik ļoti es gribētu, lai cilvēki vēlas ar mani pavadīt kopā laiku, es nespēju to panākt. Ir sajūta - ja man nebūtu viņa, tad es vispār būtu pilnīgi viena, jo es sēdētu mājās vēl vairāk nekā tgd un neko nedarītu. slīktu savā miesā. stulbene.
grow a pair and stop bitchin.
pat izkratot šeit, jo man tomēr ir tā nožēlojamā vēlme padalīties, jūtos mēslīgi, šo visu varētu dzēst ārā, bet es to nedaru, jo tas tomēr ir uzrakstīts un ko tur vairs.
.neklusē.