Kas notiek? |
Jun. 1st, 2005|12:31 pm |
Es neticu, ka ir iespējama atbrīvoshanās un dzīve pilnīgā mierā - ar visu, ar sevi un ar to apkārtējo kodolu, kurā mums ir jādzīvo.!!!! Es nevaru saprast mērķi kāpēc kāds liels bērns ar mums spēlējas. Es ticu lielajam Dievam. Man no vinja ir ļoti bail. Un es nebuut nezaimoju, jo nesaucu Diev par bērnu, Bet man tas viss atgādina Kādu galda spēli. Mēs esam lellītes, kas staigā pa lielas apaļas bumbas virsu, un kādam tik ļoti patīk ar mums spēlēties. Ir izvēlēties labi varoņi, sliktie varoņi. Tādi, kas cieš, tādi, kas priecājas. Vai ir kāds loģisks nobeigums šai spēlei, vai ir kāda balva pasaules ceļa un spēles galā, vai ir kādi uzvarētāji un zaudētāji? Es jūtos kā klaustrofobs iesprostots pasuales vidū, kurai neredzu galu, malu un beigas. Kaa izkļūt? vai arī kā uzzināt uz kurieni es dodos? Trūkst spēka kustēties uz priekšu kā miglā, neko neredzot un nesaprotot...Tik ljoti trūkst spēka... |
|