| punkts el vē |
Nov. 22nd, 2008|11:11 am |
atkal ir pienācis laiks kādam no postiem,kuri ir vienīgie, kas kādu interesē.
loģiski, visiem labāk patīk lasīt par galvu reibinošiem dzerstiņiem, nevis depresīvu vēnu griešanu.
tad nu vakardien, atkal un kā vienmēr, ar kolēģiem mēs pielillājāmies darba vietā, iemesls tika atrasts, no vakardienas man ir jauns ieraksts cv, tie paši kolēģi un darba pāri galvai.ņemot vērā pašnāvniecisko rukāšanu līdz pusdeviņiem, viskijs garšoja sasodīti labi. jau pēc pirmās glāzes man kļuva vienalga, ka neesmu bijusi mājās pārģērbties, jo no brokastu neēšanas es esmu progresējusi uz "tikai pusdienu ēšanu".
tad mēs fantastiski baltā linkoln limuzīnā vizinājāmies pār jauno tiltu un es ievēlējos vēlēšanos, bet esmu jau aizmirsusi kādu, jo, protams, glāzes vienmēr visiem bija pilnas. tad mēs aizbraucām uz krekliem un dedzinājām grīdas līdz tam brīdim, kad iestājās closing time. tomēr ir bijusi zināma jēga no tiem deju kursiem senā pagātnē, jo apsēdos es labi ja 3 reizes, vispār man sāp kājas.
brokastis dubļu kafijā un es biju mājās tieši uz to momentu, kad vīrs cēlās lai ietu uz darbu.man par labu strādāšanu šodien ir brīvdiena. vēl man ir izslēdzies telefons un labākais vīrs pasaulē, kurš aizsniedzamā attālumā bija atstājis ledus tēju un mandarīnus.
bet dzert protams ir ļaunums, nedariet to. |
|