|
Oct. 13th, 2008|09:44 am |
būs jāsāk pierakstīt sapņi un sapnīši, jo izskatās, ka man ir kādas īpašas spējas(pēc reliģiskas filmas noskatīšanās, esmu konstatējusi, ka esmu mesija). labi bez jokiem. piektdienas naktī sapņoju par mašīnām, to kā uztaisīju sūdus bez tiesībām, zvērēju, ka nekad nesēdīšos pie stūres, solīju naudu cilvēkiem, kuru mašīnu biju sasitusi. beigās viss atrisinājās labi, jo man izdevās sarunāt ar tās meitenes, kuras mašīnu es biju apskādējusi, puisi, ka mēs samainam manu apsisto fordu pret viņa oldskūlīgo atjaunoto mini kūperu, un esam kviti. mini, ja, tas vispār ir super duper sapņu auto, ja.
sestdien braucot uz bausku, izģērbās siksna, ja, tā kas tur pati galvenā. zajebis, bļe, viena diena un vismaz 2 sotaki pa dirsu. es nesaprotu, kāpēc vienmēr tādām huiņām jānotiekās, tad kad mašīns ir pilns ar pasažieriem. labi ka ir cilvēki, kuriem var pazvanīt un viņi neatteiks helpu. pasažierus savāca no vienas puses, mūs ar lūzni no otras. bet pa vidam bija daudz gaidīšanas un lamāšanās.
pie stūres man sēsties negribas, jo es šādā situācijā būtu pilnīgi nejēdzīga. nezinu vai novaldītu auto, nezinātu kas noticis, ilgi un gauži raudātu, iedzenot izmisumā pasažierus. es saprotu, ka var palikt uz ceļa ar braucot ar 20 g.v. tarataiku, bet no šī auto es to negaidīju. mļin. |
|