| piegdienas vakara dzerstiņš |
Sep. 29th, 2008|08:48 am |
ak, uz komplimentu "tu no mūsu meitenēm dejo vislabāk" es murrāju kā kaķis uz glaudīšanu pa spalvu. dzirdot to otru reizi es sāku domāt, ka varbūt tie nav tukši vārdi.
vispār man patīk mani kolēģi. patīk ar viņiem strādāt, čakarēties, lamāties un pēc tam kopā piedzerties un konstatēt, ka mēs visi tak esam traki labi. izskatīgi, gudri un galanti vīrieši. skaistas un asprātīgas dāmas. es plīstu no lepnuma vien par to, ka es šajā kompānijā iederos.
braukt ar kartingu ir zajebis, tas manai ekstrēmajai būtībai dikti patika. pierīties tīģergarneles un laša filejas uz šefa rēķina arī ir zajebis. un vēl bezkaunīgi pasūtīt viskiju ar ābolu sulu.
pēc ilgiem laikiem mājās ievēlos pussešos no rīta. |
|