|
Jun. 18th, 2008|09:59 am |
|
ziniet man fantāzija darbojas diezgan cērtami, es labprāt uzrakstītu grāmatu, kādu sieviešu romāneli ideālā variantā. neko tik jēlu kā d. stīla, neko arī pārāk brutālu, bet kaut ko feinu ar pietiekošu devu prozaisma. man galvā ir tik daudz interesantu situāciju un garšīgu izspēļu, ka traks var palikt. bet izrādās, ka manas problēmu izdomāšanas spējas ir krietni ierobežotas, kā zināms, lai grāmata izdotos laba, problēmas ir neaizsājamas- liela problēma, ko ķidāt visā garumā un vēl vairākas mazproblēmiņas, ko galvenajam varonim/varonei risināt un sapizulēties līdz vājprātam. kā lai es uzrakstu grāmatu, ja man visas problēmas, izliktas uz papīra, šķiet pilnīgi debīlas un cilvēku pašu stulbuma izraisītas? (ņemsim vērā, ka sieviešu romānelī diez vai būtu labi ķidāt nabadzību, karu vai bērnu izvarotājus) turklāt galvenais varonis nedrīkst būt izteikti stulbs, tad neviens negribēs ar viņu identificēties/nē nē, bridžita džounsa nav stulba, nestāstiet/. karoče man grāmatu neuzrakstīt. |
|