|
Jan. 2nd, 2010|09:34 pm |
ā, re ku ievēroju, ka jaungada nakts mērkaķošanās nav iemūžināta ierakstā. tad nu tur ir viens moments pilnīgā ilzes stilā.
ap pieciem no rīta, kad vajadzētu jau pietikt, bet nepietiek un arī dzērieni diemžēl nepietrūkst, uznāca šausmīga kāre pīpēt. man atradās domubiedres taču tika konstatēts, ka visi smēķi likvidēti pagājušogad. tā kā man nekādas atmestsolīšanas nav bijušas un jaunkundzēm laikam arī, sākam domāt kāds varētu būt plāns. anita iesaka man nikotīna vietā palietot galvas mazažieri, bet šis variants tiek atmests, kad tiek noskaidrots, ka tepat minūtes gājiena attālumā atrodas diennakts kafeinīca, kur pa naktīm varot dabūt ne tikai smēķus vien (bet droši vien pa muti arī). tad nu trīs jaunkundzes, tērpušās elegantās kleitās un ērtībai uzvilkušas kedas, dodas vilinošajos ķengaraga plašumos. kafeinīca izrādās slēgta privātam baļļukam, apmēram desmit minūtes visādīgi cenšamies pievērst svinētāju uzmanību, cerībā kādu smirdīgo kociņu vismaz nostriļīt, bet nekā. tiek izlemts doties reidā uz netālo benzīntanku (tagad gan grūti iedomāties, kur mums bija galva, vazāties pa šo lielisko rajonu), bet arī tas izrādās slēgts. tā kā līdz benzīntankam noiets pietiekams gabals, dusmas un smēķētgriba jau ir sasniegušas maksimumu.
dodoties atpakaļ, laikam jau tā biju es, kam mēle niezēja pajokot, ka visur logi ir gaiši un gan jau mēs smēķus kaut kur dabūsim. nepagāja ne desmit sekundes, kad viena no jaunkundzēm, kura 16 gadus aizvadījusi profesionāli trenējoties vieglatlētikā, ar pirmo trāpījumu bija iebliezusi sniega piku pa trešā stāva logu, kur bija skaidri sazīmējami divi vīriešu silueti. snovim godom un tā, slāviska vārdu apmaiņa par esošo problēmu, pēc brīža šie jau bija lejā daudz iespaidīgākā sastāvā ar visām kārotajām cigaretēm. uzpīpējām, jauki patērzējām, norunājām satikties pēc stundas uz vēl kādu smēķi. pēc stundas lieki piebilst štīmis bija nedaudz norimis un ieraugot, ka pagalma otrā pusē mūs gaida paprāvs urlu bars, mēs izvēlējāmies masažieri. |
|