elektra

līdz visi ir brīvi, neviens nav brīvs. ārā vēl bija mazliet slidens un ik pa laikam sniga sniegs, pastāvēja respektabla cerība. dzērieni un sliktie paradumi nešķita briesmīgi ienaidnieki, bet diži nepatērējās, drīzāk pastāvēja kā ierosinājums atturībai. šķita, ka ir slikti, bet vēl varēja nosvērt par labu. reizēm notika brīnumi, kad iepukstējās pat sapņi. skaļāki sāka kļūt slikti vārdi un skaļāks kļuva klusums. domas par nāvi kā pielūgsmes objektu, bet ne kā piepildāmu plānu. radās naids pret gļēvulību, pret nerunāšanu, pret neskaidrību.
arvien biežākās atmiņas, kā agrāk ar apzināti mitrām rokām mocījos ar pagarinātāja rozetēm, negaisos sēdēju uz siena ruļļiem un lūdzu, lai nosper zibens. gaiss smaržoja kā svēta parfimērija, bija daudz vietas un nebija neviena. krievu rulete ar Dievu vai šahs ar nejaušību. virsnieres ražo adrenalīnu. bija plānots, ka mammai piedzims puisītis, jo ultrasonogrāfijā man starp kājām bija nabassaite. daktere paklausījās sirdspukstus un pavēstīja mammai, ka būs vai nu puisītis vai stipra meitenīte.
minimālistiska mājiņa, kā puse dzīvokļa, bet tā, ka tur var palikt arī ziemās. ar atvērto virtuvi. mēs no sūdiem varētu kaut ko uzcelt. francūžiem nepastāv pa vidu, viņi vai mīl vai ienīst, pilnos ābolos strazdu ziemeļnieki iet ar rūpju rievām pierē. es mīlu, kad iegaumēju visu, lai atrastu, jo mīlu. es ienīstu, kad nākamajā dienā esmu spiesta šaubīties par to. es mīlu veikt kompromisu, es ienīstu, kad solījums tiek lauzts. nepiedodu arī. cilvēki nav kārtis, ko jāspēlē, bet būtnes, kuras jāsaudzē. vīrietis, kurš visvairāk nodarīja man pāri un iemācīja labi spēlēt duraku un mācīja pareizi sist. nav interesanti kauties, ja pēdējā kārts vēsta uzvaru un pretinieks svīst no kāršu izvēles. interesanti ir, ja ir drosme cīnīties.
mājas ir jābūvē uz stabiliem pamatiem, ja vēlies, lai tās nesabrūk. tam būs vajadzīgi ķieģeļi, cements un darba rokas. kad ķieģeļu fabrikā cepsies ķieģeļi, aptuveni divu metru attālumā mīlestībā saskatīsies divi darbinieki. mājas pamatiem būs vajadzīga atbildība. sienās liks stikla vati un stikla vatei būs vajadzīgas būtnes, kas māju uzturēs siltu. inflācija, apkure kļūs dārgāka un cilvēkiem būs jāsilda vienam otru ar savu elpu un klātbūtni, tā arī iesildot mājas sienas.
ir nokusis ledus un smaržo pavasaris. ar elektrību vairs nespēlējos. lietām ir jābeidzas pareizi un jāsākas pareizi. dusmojos uz stūŗgalvīgām nestāšanām pretī (sev). vai, vēl trakāk, atturēšanās no pilnības un no augšanas. spēku vajag vairot tik lielu, ka gandrīz nestabili, jo tik neproporcionāli adekvāti (kā mans ozols). mīlēt tā, ka mainās pasaule. uzsmaidīt bērniņiem trolejbusos, arī adekvātos neauglības draudos. silti iztēloties un noticēt. cilvēcīgi pateikties kasierei par, nu, jau trešo kokteilīti tajā pašā rimi. bet, lūdzu... uzturam kārtību ģipša telpā

šodien izlēmu piekrist pamosties no tēta zvana. pieņēmu lēmumu nedoties uz lekcijām un starpskati, bet doties pie kaķiem un tēta. vakar, pirms atkal izlēmu dzert, biju plānojusi bēgt pie jūras, lai nebūtu atkal jādzer, bet tad pasniedzējs pajautāja, vai strādāšu vai nestrādāšu, telpa bija brīva, tas nozīmēja, ka jāstrādā un jādzer. vilciena maršruts Rīga-Aizkraukle-Daugavpils. Aizkrauklē pārsēdos uz veco vilcienu, meklēju nesabiedriskajai latvietei raksturīgās tukšās blakus sēdvietas, bet visi jau bija tā latviski iekārtojušies, tāpēc klusā izmisumā lūkojos apkārt. jau iepriekš biju saskatījusies ar meiteni, pieņemu, kādus piecus gadus jaunāku par mani, kā potenciālu blakus sēdēšanas upuri. saskatījos ar viņu vēlreiz, viņa bez vārdiem saprata un paņēma savu somu. pateicu paldies, viņa ļoti siltu lūdzu, tad man palika cilvēcīgi silti un droši un sāku migt ciet. Pļaviņās izkāpa pretī sēdekļus aizņēmušais puisis, pagriezos atpakaļ, lai paskatītos vai kāds nāk, tikmēr no priekšas atnāca meitene un tur apsēdās, ielika mutē divas kožļājamās gumijas un skatījās meikapa video ar pēdām uz blakus sēdekļa. tad atkal aizvēru acis un domāju, ka gribēju apsēsties tur, lai blakus meitenei būtu vairāk vietas, bet tad sāku domāt, ka varbūt labi, ka ta nesanāca. ja nu viņai būtu blakus paspējis apsēsties kāds pretīgs onkulis, kurš necienītu viņas telpu, izgāztos kā veca sēta un viņai būtu jāsaraujas. varbūt viņš smirdētu pēc konservētām zivīm un Baltkrievu kontrabandas cigaretēm, vai vēl trakāk, līstu viņai klāt. tad man būtu jāgriežas uz atpakaļsēdekļiem un, tēlojot bezbailību, jādraud viņam, jo šī jaukā meitene ļāva man apsēsties blakus un silti pateica lūdzu. viņa izkāpa Līvānos, es domās novēlēju viņai, lai viss izdotos. reiz Līvānos ar draudzenēm palikām pa nakti uz tilta, dzērām hektoru un klausījāmies The Smiths. vienreiz, braucot no Pelēčiem uz Līvāniem, šoferis apstājās pie kukurūzas lauka un nozaga vienu kukurūzu. man ir pilna rokassomiņa ar kaķu gardumiem un konserviem, dinamītu un pāris konfektes Geisha, spīd silta saule, ož vecais vilciens un blakus rindā sieviete baltā mētelī ir aizmigusi uz vīrieša pleca. nākamā pietura Jersika