Mh..biletes gan vel nav nopirktas, bet uz Ziemassvetkiem busu majas, kas protams silda sirdi.Tik kaut ka jocigi paliek, saprotot, ka man ir divas dzives.
Aizvien biezak domaju par savu veco darbu, draugiem, dazadiem notikumiem..
Tomer pat pec 9 menesiem seit nevaru pierast pie ta, ka man aiz loga paveras skats uz kalniem ar saviem briniskigajiem saullektiem un saulrietiem :)

Skatoties dažādos Dissovery kanālus un pirms iemigšanas lasot šādu tādu grāmatu sāku aizdomāties, ka pēdējā laika kults un apbrīnas objekts ir vientuļās mātes vai vientuļie tēvi...
Kas ir ar šo "šķiršanās" sabiedrību??? ģimeniskās vērtības un stabila, mīloša ģimene ir retums.
Varbīt tiešām jāatgriežas laikos, kad vēcāki izvēlējās saviem bērniem laulātos. Iespējams, ka "aprēķina laulība" (šeit nedomāju vienīgi naudu, bet ar galvu apdomātu izvēli)ir vispareizākais laulību iemesls.
Vispār šķiet jāatgriežas pie cilvēces pirmsākumiem un jāizmet mobilais telefons, TV un jāiet dzīvot mežā. Auto, internets, šaujampulveris un citi cilvēces izgudrojumi nevis palīdz, bet gan rada vairāk darba, saspringumu un tiekšanos pēc naudas, nevis pēc galvenajām vērtībām - mīlestības un cieņasPUNKTS

Gribas iedzert ar draugiem

Skatos internetā Jauno Vilni. ... Fascinē mani Igaunis.... Nezinu, patīk vai ne :D

Dzīvojot savā sūnu ciemā, nebijas nekas neparast vakara pastaigas laikā ieraudzīt kādu ežu ģimeni. Viena pat dzīvoja netālu no mūsus mājas Šad tad tā ieklīda arī mūsu pagalmā, par ko manam sunim bija ko uztraukties.
Bet šodien braucot ar auto uz ielas apstājos, lai aplūkotu kā brīvā dabā un pavisam lēnprātīgi pārvietojas savvaļas bruņurupucis.
Šī vieta mani vēl jorpojām pārsteidz...

Šodien cepu baklažānus.. Aizdomājos, ka dzīvojot Bulgārijā es esmu sadraudzējusies ar vairāk latviešiem un ieguvusi vairāk latviešu draugus nekā dzīvojot Latvijā. Galvenais, ka visi draudzīgi un dikti forši cilvēki. Prieks satikties un papļāpāties un ne jau tāpēc, ka es raudu pēc mājām un man dikti vajag ar kādu aprunāties, bet vienkārši tāpēc, ka ar viņiem ir jauki pasēdēt un iedzert kādu vīniņu.
Sagrūst visi stereotipi par latvieti skaudīgo,latvieti neviesmielīgo vai latvieti drūmseju.
Uzdevu sev jautājumu: "Kāpēc tā? Kas mainījies?" Varbūt man paveicies, cilvēki brauc atpūsties un ir labā omā?, Es esmu tik priecīga satikt latviešus, ka neredzu viņu trūkumus?

Bet varbūt vienkārši šeit esmu kļuvusi par labāku latvieti...
UN tā jau saka, ka nevis cilvēkiem ir jāmaina attieksme pret Tevi, bet TEV jāmaina attieksme pret viņiem....

Redz kā... jāaizbrauc prom no Latvijas, lai kļūtu par latvieti.

Vakar mūs uzaicināja ciemos uz netālo ciemu nedaudz augstāk kalnos. Kad bijām sakrāmējušies un iepirkušies devāmies ceļā. Vakar pa dienu laiks nebija no tiem saulainākajiem, bet pie vakarpuses pie horizonta noskaidrojās un bija fantastiski skaists saulriets. Debesis spilgti dzeltenas un māju logi, kuros iespīdēja saule, šķita kā degtu ugunīs. Šeit saulrieti ir īpaši košās krāsās to pamanīju jau pirmajās dienās.
Aizvien augstāk kalnos skati kļūst pasakaināki un vēlrez sev apsolījos nepierast pie šīm sajūtām...
Māja uz kuru braucām ir neapdzīvota, šad tad tur kāds parādās, lai uzrīkotu kādu pikniku. Mājiņa maza, šķiet celta no akmeņiem un pēc tam apmesta, nedaudz smaržo pēc pelējuma. Zāle līdz ceļiem, vārtiņi sašķiebušies un istabā iemitinājies kāķis. Izbrienam zāli lai atrastu ugusnkura vietu, vīri ķeras pie kurināšanas. Sāk pūst vējš un nez no kurienes tiek izvilkti veci mēteļi ar aitādas oderi. Sēžam pie galda, šie dzer rakiju un es sūcu savu vīniņu... Sakatos uz abiem mēteļos saģērbtajiem, tik tiešam kā no vecām filmām un domāju.. mh.. man laikam nebūtu nekas pretī padzīvot tajā laikā kad dzīvojuši tie, kas māju būvējuši. Dārzā aug dažadi ziedi, aizauguši gan ar zāli, bet šķiet tiem tas nekait. Aug daudzkārt labāk nekā manā glīti izravētajā dārziņā. Saimniece šķiet vēl rūpējas par saviem ziediem.
Runājamies... nospriežam, ka māja ātri bez saimnieka sāk brukt un jukt , mājai arī vajag cilvēkus, šķiet tai vientuļi un skumīgi pašai.
No rīta pamostamies ap 7.00, galu galā uz darbu jāiet. Gulējām kā mazie neskatoties uz to ka gulta maza un cieta. Ārā smaržo.. pat nezinu pēc kā... pēc svaiga gaisa? Mh.. Vai svaigs gaiss vispār var pēc kaut kā var smaršot? Mazie, sašķiebušies vārtiņi šķiet ir ir neatņemama šīs ainas sastāvdaļa un aiz vārtiņiem ... kalni... saule spīd, rīts ir lielisks. Dodamies lejup no kalna, diena ir iesākusies lieliski!

Tā pirms pāris dienām atklājot masāžu sezonu pludmalē dalījām vesēsu šampi izslāpušām krievu dāmām. Pāri palikušo šampi, ielēju sev glazē, sauļojos un pļāpāju ar kādu kundzi gados. Stāstu kāds Goša profs, cik fotšas sajūtas pēc masāžas..... un aizdomājos... OMG man taču ir lieliskākais darbs pasaulē :)

Stādu tomātus, vai nav forši?

ēdu ukraiņu rupjmaizi ar latvijas majonēzi un desu, piedzeru bulgāru vīnu.... mh... diena izdevusies :)

Vēlreiz pārliecinos par to, ka, ja ir jācīnās par saviem mērķiem un nekas neizdodas kā gribētos, nepārtraukti ceļā gadās šķēršli, vienkārši ir jāapstājas... un izrādās ir vienkāršāks veids kā to izdarīt...


šodien gribas dzīvot vairākas dzīves, jo ir tik daudz iespēju, ka šķiet vienā man neizdosies visu ietilpināt

Vakar mans vīrietis atnāca (labojums atlēkšoja) mājās no darba viegli ielilājies. Izrādās nodevuši objektu un saimnieks uzsaucis vīnu, kandžu un veselu aitu... mh.. vai tie bulgāri nav dīvaini?? :D

Ēnā +15C, spīd saulīte un domas vien nes uz rosīšanos. Šodien no rīta pamodos īsi pirms astoņiem un devos uz Saulkrastiem (6km no šejienes)
Protams nožēloju, ka fotoaparātam nav baterijas... dzirdu tuvojamies grabožu skaņu, paskatos... protams onka pieķibinājis pie zava žiguļa koka zirgu ratus un dodas savās darīšanās, BET tas protams viņu neptur no taurēšanas, lai paziņotu par savu klātesamību.

Vispār neļaujiet man pierast pie šim lietām...

Un, ja kas, piedāvājums par atpūtu pie mums paliek spēkā ;)

Par godu Vankuveras Olimpiskajām spēlēm Krievijas izlases komandas atbalstam tiek ieskaņota Queen: We are the champions dažādu atbalstītājtautu versijas. Šis ir man sfavorīts ;)

http://www.youtube.com/watch?v=0665hbUjXPQ

Vakar aizcapoju lidz kurortpilsetai Salulkrasti skaba krejuma un biezpiena meklejumos. Atradu skabo krejumu, bez biezpiena skiet sodien bus jaiztiek :) Toties mans dienas ieguvums ir saldumi "Lukum" ar rozu aromu par 17 sant. Vispar es bez daudz ka skeit varu iztikt, jo mani iepriecina cenas veikalos. Vakar Nopirku: Lukum, Sokoladi milka ar riekstiem un rozinem, skabo krejumu un pacinu prezervativu Durex(es vinus protams nelietoju, tik ta majas skaitumam uz plauktina turu), kopa samaksaju 6 Levas, t.i., kaut kur 2.28 Ls

Sveiki, mani dārgie! Esmu nedaudz adoptējusies un spējiga iecibot. Ar auto ir atcelots no LV uz Bulgāriju. Maršruts - LV, LT, PL, UA, RO, BG. Traki gāja Ukrainā - nebrauciet tur ar auto. Īsumā - bedru nav, ir krāteri, cela norāžu nav, automašinas pārvietojas bez gaismām. Pirmie 100 km pieveikti 5 stundās. Garastāvoklis: gribas raudāt. Benzns toties ap 37 sant, ja nemaldos.
Rumānija manām acm ir eksotika - daudz zirgu un suņu, čigānveidigi iedzvotāji, runā tikai Rumāniski. Celu zimes figurē ari zirgu pajūgi (pajūgiem ir numuri) .. kā paši saproties apdzit tādus grūti. Cela malā pie katras mājas pa soliņam - laudis vēro mašinas. Šķiet viņi te vienkārši dzivo. Lielajās pilsētas zimes ir, bet grūti atrast starp daudzajām reklāmām. P.S. ja nestrādā luksfors - tas nekas, kurš naglāks tas ātrāk brauc. Aimirstam par labās rokas principu ;) Manāmi klūst siltāks. Izbraucot no LV bija ap -18C, Polijā -23C, te -4C. Saulte spid, garastāvoklis manāmi uzlabojies. Dikti gribas dušu. Vakarpusē esam pie Rumānijas - Bulgarijas robežas. Pa vidu upe Dunav, pārcelamies ar mazu prāmiti. Apm. 20 min esam otrā krastā. Robežsargi laipni. Cels nav ipaši labs, atsauc atmiņā Ukrainu. Pirmie 96 km diezgan briesmgi, cels te nav tirits, šķiet gaida vasaru. Omu uzlabo tas, ka kilometru skaits vairs nav daudzos simtos. Tuvojamies Varnai. Cels ir labs. Paveras daudz skaistu skatu. No Varnas dodamies uz Sveti Vlas. Pirmie 10 km autobānis. Tālāk cels turpinās kalnos, braucam lēnām, jo ir tumjšs un cels likumains. Pēc pāris stundām esam galā. Izbaraucām 04.01 15.30, ieradāmies 07.01 00.30. Piekususi traki. Toties nākamais rits ir daudzsološs +15C - +18C, spid saule, apstādijumos palmas. Sireāla sajūta.

Sorry par klūdām, bulgāru tastatūra tikai pa pusei atzist LV burtus.

Vakar bijām pie mana tēva...mh.. laikam vecums nenāk viens un beidzot viņš ir kļuvis tāds kādam (pēc manām domām) tēvam būtu jābūt. Ar viņu var runāt, viņš uz manu vīrieti neskatās ar baltu aci, priecīgs mani redzēt un neizsaka netīkamas replikas...

Esmu sākusi progresēt un nomainījusi vīrieti "žēlojiet mani, man sāp rociņa, kājiņa" uz vīrieti "rosīgo". Vakar atbraucu mājās, mani sagaida vakariņas + paspējis virtuvē uzlikt koka grīdu. Man tik bija pa ceļam mājās jāiegādā pudele vīna un jāuzkrāso lūpas.
Šodien ar manu brāli bijuši mežā... interesanti ko vīrietis no siltajām zemēm var darīt piesnigušā Latvijas mežā... kaut kā dīvaini izklausās...

Ziemassvētkos atbrauca mans digitālais draudziņš... mh... ir tik labi, mierīgi un patiesi. Beidzot gribas braukt mājās, jo zini, ka Tevi gaida...

Mani mīļie, sirds-siltus, mīļus un baltus svētkus! :*