 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
dzidrie_avoti's Journal
Līdz šim atrastie divi alko kauči, kuru teiktais ir līdzīgs,
šķiet, jēdzīgs un iedarbīgs.
Iespējams, smēlušies no tiem pašiem grāmatu avotiem.
Klausos, konspektēju, mācos, domāju par ar alkoholu saistīto
psiholoģiju.
Labā krievu valodā un angliski ar gaumīgu akcentu, bet ļoti ātrs.
Un vēl trešais jodzīgi ezotērisks, arī kādu derīgu rozīnīti iemeta, bet īsti nopietni neuztvēru.
https://youtu.be/wRUaOvtSk7k?si=PvL1_Sx
https://youtube.com/@besober?si=uYyOtOt
https://youtu.be/u4_NV2F5qb4?si=DIexogQ
Mēģinājumi kontrolēt dzeršanu īsti rezultātus nav devuši. Domāju, ka, ja apņemšos vīnu tikai nopirkt, lai stāv ārkārtas gadījumiem mājās...Vai arī iedzert tikai vienu glāzīti... Realitātē, ja iedzeru vienu glāzi, tad jau kļūstu par citu cilvēku, kurš spēj iedzert ļoti daudz.:)) Kaut kā ir uzradusies cita reibuma pakāpe, jo izdzeru tik pat, bet stadija reizēm aizved pat līdz blekautam, kad neatceros, ko esmu darījusi. Kādas reizes agrāk tā bija, kad, piemēram, bija pagatavojusi ēst un nākamajā rītā to atklājusi, bet pašu procesu neatceros. Nosaucu to par "blackout cooking".
Bet šis te kļūst biedējoši, lai gan pagaidām autopilots ir strādājis diezgan labi un eņģeļi stāvējuši klāt, droši nogādājot mājās, pāris zilumi no kritieniem gan uz kājām dzīst. Biedējoši ir tas, ka dzeru, nereibstu, it kā viss ir gluži labi, bet tad tidinkšš iestājas klikšķis un esmu piedzērusies. Varbūt arī tāpēc, ka pēdējā laikā ļoti maz ēdu, kā arī dzeru visādus veselīgos sēņu pulverīšus.
Ierobežojumi nāca par sliktu, jo veicināja krājumu ieviešanu,-nopirkt nevis ierasto vīna pudeli, bet divas. Bet kā zināms, ja ir mājās, tad, lai remdētu dvēseles slāpi, citējot grupu Aurora "viss tiks izdzerts".
Vēl viens blakusefekts dzeršanai ir bez bremžu iepirkšanās, kad sadāvinu sev visu ko foršu un dārgu, varbūt nevajadzīgu.
Mājās jau ir lieli ēdiena "kovida/kara krājumi", lupatu un grāmatu kalni. Vācu kā traka vāvere daudz lietas mājās, drīz vairs nebūs, kur apgriezties, kā arī man ir grūtības šķirties no vecām lietām, kam ir kāds atmiņu zīmogs, kas var noderēt, kas var pārtapt kādā māksliņā vai rokdarbos. Piemēram, krāju mazas stikla pudelītes, varbūt tas noderēs manai raganas farmācijai.
Šorīt ir labs garastāvoklis, jo vakar neizdzēru ne pilītes, nebiju arī iepirkties.
Kas palīdzēja? Tas, ka bija ļoti sliktas pēcsajūtas, ka pat sāku baidīties nomirt.Ja no mīļākā vīna ir tik pretīgi, tas šoreiz atturēja, vismaz uz dienu.
Izrādās, ka gribu vēl dzīvot, darīt jaukas lietas.
Esmu uzgājusi labus video pie alko-kaučiem, klausos, mācos. Vēlāk būs jāizkonspektē.
Iesākumā-lietot apzinātību un ieklausīties, kā es jūtos, palielināt pauzi starp vēlmi iedzert un pašu iedzeršanu.Uznāca vēlme iedzert..skats, kādā situācijā, pie kādām emocijām, kā ar to tikt galā savādāk, neiedzerot. Ar ko to aizstāt?
Vērot sevi, kā jūtos iedzērusi un kā, kad galva skaidra, vērot, kas sāp un kā sirdij trūkst.
Atcerēties,kā es sen sen vispār bez alkohola varēju dzīvot? Kā es atpūtos? Par ko priecājos?
Dzeru tējas, eju vannā, peldos. Laikam skaitos ronis jau, jo pēdējo reizi peldējos 7.oktobrī.
Lūk tā man šobrīd peldas. Tev?
Droši vien pamatīgs iemesls dzeršanai ir tas,
ka man nav bērnu. Kad cilvēkam uzrodas bērni, viņš/-a kaut kā
cenšas atmest, ierobežot jaunības dullumu un kļūst atbildīgāks.
Neesmu nekad bijusi ballīšu un klubu, socializēšanās cilvēks,
tādēļ mans modelis ir iedzert mājās vienai vai paķert vīnu līdz uz pludmali.
Vīnu dzert man iemācīja studenšu korporācija, alu,- jaunmodīgie koncerti,
kuros var paēst un padzert. Kopumā dzert iemācīja sirdssāpes,
jo kaut kā pa dzīvi vienmēr pamanījos ieskatīties kādā nedabonamā,
neaizsniedzamā un mani paturēt īsti negribošā, tādēļ šobrīd,
kad paliekošais ir uzradies un nu jau stipri man pielīmējies,
bērnu taisīšanas laiks ir jau iztecējis.
Otrs iemesls-nevadu auto, tas tomēr daudzus attur, ierobežo dzert.
Trešais pamata iemesls, kas visdrīzāk ir pamatu pamats, ir tas,
ka tēvs bija alkoholiķis un manī rit arī krietna deva baltkrievu asiņu.
Ilgi biju pareizā meitene, kas dziļas sarunas par dzīvi ar draugiem
risināja pie tējas, pareizāk būtu bijis Nesākt, zinot šo
iedzimtības risku...Pirms padsmit gadiem nomira mamma,
šis zaudējums sāpēja tik ļoti, ka sāku dzert vairāk. Anestēzijai.
Komplektā ar garumgarām darba stundām cilvēkos.
Darbs pa tiešo ar cilvēkiem mani kaut kā ļoti iztukšo,
bet pagaidām neesmu izgudrojusi sev jaunu profesiju,
kas pietiekami skaļi aicinātu kādā jaunā virzienā.
Vienu periodu pīpoju, jo to darīja puiši, kuri man patika,
bet šī atkarība mani nenoķēra, tā īsti neuzrunāja.
Smēķēju, lai nomierinātos, kad bija kādas problēmas, bet tad vienā dienā
pateicu sev,-problēmas būs visu dzīvi, ko tad tu tagad vienmēr pīpēsi?
Ar to pietika. Tādēļ mans ieteikums citiem ir NESĀC, jo
uzsākts šis ceļš prasās ejams un no tā nokāpt ir ļoti grūti.
Kaut kā par daudz tās iedzeršanas ir pēdējā laikā.
Mana specialitāte ir sarkanvīns, kas iedod it kā
atpūšanās sajūtu no darba, bet pēdējā laikā
ir sācis traucēt miegu un sagādāt nejaukus piedzīvojumus.
Sliktāka atmiņa, nepārejošs nogurums, nesakārtotas mājas,
neuzmanīgums, naudas tēriņi lieli.
Ieguvums,-atslābums, raižpilnu domu atslēgšana,bet varbūt
jāiemācās kaut kā savādāk... Varbūt vajadzīgs cits darbs,
no kura lai atjēgtos, nevajag izdzert pudeli vīna...
Vakar iedzērusi aizgāju uz veikalu, pazaudēju maku,
mēģināju noslēgt darījumu ar dievu,- stipri, stipri palūdzu,
ja brīnumainā kārtā maku atradīšu, tad atmetīšu ikdienas vakara
vīnošanu. Šorīt atradu, neizsakāmi priecīga
un pateicīga biju. Bet nu solītais jāpilda.:))
Tad nu nenopirkšu šovakaram vīnu un raudzīšu, kas no tā sanāks.
Ja šeit ir vēl kāds ņo vīnošanas (utml.) noguris cilvēks,
nāc parunāties!