dzhuuda - dusmas sāpes nepazīst

šopēcpusdien beidzu braukt ar auto un dodos pēc sava mīļotā melnā rumaka un tur pretī- pārsteigums- pie viņa sēž (nepārspīlēju) 60-70gadīga ōme un cītīgi mēģina atmūķēt saslēgu..
-ko tu ellē te dari??????
-kas tev par daļu?
-tu mēģini nozagt manu vello un vēl jautā kas man par daļu?????
[tālāk diskusiju nevaru precīzi aprakstīt, jo notiekošais ir šoka/afekta stāvoklī]
ar kreiso roku satvēriens aiz tērpa (ak jā, piemirsu detaļu- ōme bija ģērbusies TRENIŅTĒRPĀ), ar labo sitiens pa žokli. vienreiz, otrreiz, trešoreiz. savstarpēja vārdiska izrēķināšanās. šī man bļauj par to ko es no šīs visp vēlos (vēl sitiens no manis) un ko es iedomājos un naf** es vecākus cilvēkus nerespektēju(vēl sitiens no manis), no manas puses savukārt kliedzieni par zagšanu, par naglostj un par mana īpašuma respektēšanu utt..
tad piesteidzas klāt meitene, kas apgalvo ka jau 15 min mēģinājusi ōmi aidzīt prom no vello, jo acīmredzot čoperis diez vai pieder vecmāmuļām un neveiksmīgo cīņu ar zagli, es savukārt pasakos šai daudzkārt par nevienaldzību.
ōme jau ir ielas pretējā pusē (mūs šķir 4 braukšanas joslas un 2 tramvaja sliedes) un ņirdzīgi skatās man virsū ar izteiksmi "nu, un ko tu man šai mirklī padarīsi???". es trīcu aiz dusmām, šoka, vēlreiz aiz dusmām un vēlreiz aiz šoka.
-
kā jau dažiem tas zināms, es šai nedēļas nogalē smagi savainoju savu labo plaukstu, kā dēļ Māra pie manis dzīvojas jau pāris dienas un palīdz ar matu mazgāšanu, ēst gatavošanu, trauku mazgāšanu, uznes/nones riteni utt(jo kā zināms, es dzīvoju viena) (ps. ja ir kāds brīvprātīgais, lūdzu ziņot, lai nenomoku Māru galīgi.. ;), bet mirklī, kad sitieni tika izdarīti ar LABO roku, sāpes nelika sevi manīt. arī pēc tam. acīmredzot- dusmas sāpes nepazīst..
-
ps2. pēc šī atgadījuma savam saslēgam uzticos vēl vairāk- jo ne šim, ne vello tomēr ne skrambiņas tika ;)