Dārznieks. 1. daļa

„Man nav jāpaskaidro savs lēmums,” ar nemainīgu sejas izteiksmi Džeims pagrūda vēstuli uz priekšu.
„Bet tu taču zini, ka tev ir visas iespējas tikt ārā no šejienes. Tu esi uzvedies labi, cietumi ir pārpildīti un tiesnesis gaida tikai attiecīgo datumu, lai varētu parakstīt tavu apelācijas lūgumu. Domā, es visu šo laiku cīnījos par tiem draņķa menta nepareizi sastādītajiem protokoliem, lai tu varētu to visu tagad nomest? Nu tu būsi uz brīvām kājām,” advokāts darīja visu, lai Džeimsu atrunātu. Viņā rīcībai nebija nekādas loģikas. Viņš iesniedza apelācijas lūgumu, tas tiks drīz pieņemts un pēc maksimums mēneša Džeims būs uz brīvām kājām. Kāpēc tagad atsaukt savu apelācijas lūgumu? Kāpēc parakstīt sevi uz vēl pieciem gadiem? „Paklau, zini kā darām? Es tagad došos pie tiesneša un palūgšu, lai tev veic garīgās veselības pārbaudi. Tikai tāpat vien, formalitātes pēc. Un tas dos tev nedaudz laiku apdomāties. Un, ja tā pavisam atklāti, man pašam šķiet, ka tev to arī vajag. Pārbaudi, ne apdomāšanos.”
Apmeklētāju stundas bija beigušās un Džeims devās atpakaļ uz savu kameru. Pie gultas gulēja kaudze ar dārzniecības materiāliem. Vieglā režīma cietumā var dabūt „plus punktus” uzvedībai, ja atrodi sev nodarbošanos vai arī izliecies, ka tev ir kāds hobijs. Galvenais nesāc kļūt pārlieku ieinteresēts ķīmijā vai elektronikā un visi uzskatīs, ka esi atradis savu vietu dzīvē un neesi vairs drauds sabiedrībai. Īpaši nolieto lapas par stādīšanas laikiem un laistīšanas daudzumu un nekādā gadījumā neaizskar pat malas lapām par magonēm. Ja būsi pietiekami „ķerts” uz savu jauno hobiju, dabūsi pat atlaides. Diezgan derīgi ir izlikties par dārznieku – tad ir iespējams tikt svaigā gaisā daudz biežāk, kā apkārtējiem. Protams, arī jāstrādā, kad priekšnieks izdomājis, ka lillā ziedi uzlabos pārējo cietumnieku garastāvokli. Protams, viņš ir vienīgais, kuram no tā paliek labāk, bet vismaz darbs ārā ir daudz baudāmāks, kā vergošana virtuvē. Ja ļoti grib, tad var arī iedomāties, ka elektrizētais drāšu žogs ir no baltiem koka dēļiem un maziem, čīkstošiem vārtiņiem sānos.

Dārznieks. 2. Daļa

„Atvainojiet, apmeklētāji netiek pieņemti,” ar stingru roku sargs apturēja atnākušo „notiek mācību trauksme un sargu treniņi.”
„Ja gadījumā šajos „treniņos” ir iesaistīts arī Džeims Havkins, tad man tas jāzina. Esmu viņa advokāts.”
Sarga pleci manāmi sašļuka, bet seja un balss tonis nemainījās: „Džeims Havkins ir izmucis no cietuma un pašreiz notiek meklēšana. Viņš ir pārkniebis elektrisko žogu ar dārza šķērēm un uzvilcis dārzniecības gumijas cimdus. Pazudis pilnīgi bez vēsts.”
„Bet tas ir neprāts!” advokāts sabruka „Es nesu tieši tagad pavēli par viņa atbrīvošanu! Šodien viņš tiek izlaists un ir brīvs cilvēks! Jūsu pusē ir notikusi pamatīga kļūda. Pieprasu, lai nekavējoties tiktu pārmeklēta pilnīgi visa cietuma teritorija!”
„Šis nav nekāds pārpratums. Zinām, ka viņam bija šodien jāiziet, tamdēļ arī neviens viņu nepieskatīja un ļāva paveikt pēdējos dārza darbus vēlāk, kā parasti. Diemžēl nav nekādas kļūdas. Viņš pat atstāja zīmīti savā kamerā, vienkārši mētājamies uz grīdas, labi zinādams, ka tur vairs neatgriezīsies,” no krūšu kabatas sargs izvilka zīmīti un nepārliecināti deva to advokātam. Pēc noteikumiem, tai būtu jābūt sen pie lietiskajiem pierādījumiem, bet kaut kā tā nebija tur vēl paspējusi nokļūt. Advokāts izrāva zīmīti no rokām un steigā atvēra:
„Es nebūšu brīvs, jo kāds nolāpīts idiots, tikko iznācis no akadēmijas, nemāk aizpildīt nepieciešamās formas. Es nebūšu brīvs valsts nesakārtotās infrastruktūras dēļ. Es nebūšu brīvs, jo kāds notaukojies tiesnesis ir kādu rītu pamodies labā garastāvoklī. Es būšu brīvs, jo es tā izvēlos. Es panācu savu brīvību, Es panācu, ka es tiku prom. Man nekad nekā nav bijis, bet tagad es esmu izcīnījis brīvību. Nu man kaut kas ir pašam savs.”
Advokāts, neko nesakot, ieņurcīja zīmīti kabatā. „Klau, paņem šo,” viņš teica, sniedzot sargam pavēli par atbrīvošanu „un paskaties, vai gadījumā nav tā, ka šī ir viltus trauksme un gala rezultātā Džeims vienkārši šodien atbrīvojas, nevis izbēg. Zini, iespējams esiet palaiduši ko garām.”
„Pilnīgi iespējams,” atteica sargs „tūlīt pat viņu atradīsim un viņš tiks oficiāli ar visiem papīriem izlaists un nekāda bēgšana nav notikusi. Kā jau teicu, mācību trauksme.”