"Džeims, viņa man uzsmaidīja"
"Nu un?"
"Bet viņa ir skaista un viņa man uzsmaidīja..."
"Jā nu es saprotu, bet kas no tā?"
"Viņa taču mani pavisam nezin..."
"Vēl jo vairāk."
"Nē, tu nesaproti, Džeims. Viņa uzsmaidīja man pavisam un pilnīgi mani nezinot."
"Bet tev taču ir daudzas dāmas, kuras uzsmaida tevi zinot..."
"Tur jau tā lieta... Viņas visas uzsmaida manam raksturam... Bet tu padomā tikai... Man uzsmaidīja, mani nezinot."
"Atklāti sakot, es īsti nesaprotu domu."
"Protams, ka nesaproti, jo tu izskaties pēc pieklājīga cilvēka. Tu nesaproti, cik tas ir svarīgi..."
Frenks ievilka dūmu un klusu nopētīja loga netīrumus.
"Bet sajūta, kaut uz mirkli, ka eesi neglīts..." Frenka sejas vaibstos noraustijās kas tāds, kas tur nekad nav bijis: "Tā sajūta vien, ka kādam patīc savas sejas dēļ... Tev, skaistam, nesaprast" Frenks izpūta dūmu: "Bet kādreiz sajusties nepretīgam ir bauda."