"Nu, tagad, kad esi mani atbrīvojis, es izpildīšu tavu vēlēšanos," teica džins, majestātiski sakrustojot rokas.
"Tikai vienu? Parasti jau dod trīs..."
"Cik bieži tu esi atradis džinu, lai varētu zināt, kā ir parasti?"
"Laikam tiesa... Paklau... Es zinu, ka tā ir krāpšanās, bet es gribētu... Es gribu miljons vēlēšanos!"
"Izpildīts," noteica džins.
"Fantastika.... Nopietni? Fantastika... Zini, es vēlos.. Jā, sākšu ar mazumiņu - es vēlos skaistu laiku. Un tad es vēlo0s, kaut man vienmēr veiktos. Vēlos runāt visas pasaules valodās! Visās! Pat zvēru un koku valodās! Vēlos izlasīt pilnīgi visas grāmatas uz pasaules un nekad, nekad nenogurt. Smaidīt arī gribu, un tā pa īstam, no sirds. Zini, tā, lai krūtis sāp. Jā, un lai man nekad nekad nesāpētu. Un tad es vēlos... Zini, es laikam tagad vēlos viņu. Viņa ir visskaistākā, ko es jebkad esmu redzējis... Vienkārši fantastika... Klau, džin, man liekas, ka es to visu varētu dabūt tāpat, ja man tikai būtu viņa. Zini, man pat liekas, ka visas valodas runā par to pašu un visās grāmatās ir runāts par viņu... Nē, daram tā, tu paturi to miljonu, es ņemu tikai vienu vēlmi - es vēlos viņu..."
"Jā... Zini, tu vēlējies miljons vēlmju. Es to arī izpildīju. Bet tu arī zināji, ka es izpildu tikai vienu vēlēšanos, ne miljonu. Lai arī cik neapskaužama ir tava situācija, tu tagad esi cilvēks, kuram ir miljons nepiepildāmu vēlmju," caur džina aukstasinību varēja manīt nelielas skumjas par muļķīgo vēlēšanos. "Laikam tu neapjauti, ka tikai viena tev ir vajadzīga."