cibinja lika padomaat par atminjaam, lietaam, domaam, notikumiem....
es jau sen vairs no dziives neko nesaprotu. kas ir labi, slikti - visa veertiibu sisteema vienaa lielaa rosolaa... jo, jo...eeeem, nu, kad Tu paaris reizes tik ljoti aplauzies ar visu, visu, kam ir ticeets, kas ir licies absoluutaa patiesiiba. un kad veel viss tik ljoti mainaas shurpu turpu, pienaak briidis, kad vairs iipashi nedomaa - vienkaarshi dziivo. taa vajadzeetu. taa ir pareizaak. bet nedomaat arii ir gruuti, tas veel jaaiemaacaas...
diivaini, bet man liekas, ka vieniigaa patiesiiba ir taa, ka gandriiz nekas nav taa, kaa izskataas. visam tuukstots veidu. un katraa naakamajaa sekundee vairs nekas nav taa kaa tikko bija. so, kaa tad lai te noorienteejas ? :)
shii vakara citaatu favoriiti viennoziimiigi ir:
" vislaunakais sods ir milestiba. jo pret to neko nevar. "daudz leksies, iemiileesies!" - taa vinji savus bernus biedee." no az. :)))
un "Un tad man vēl šķiet, ka ārkārtīgi svarīgi ir iemācīties pazemību. Nē, ne to pazemību, kura izdevīga, lai apmierinātu savas iegribas, bet to otru - kad tu skrienot caur birzi ne zariņa nenolauz. Tā mēs aizrunājāmies līdz tam, ka visas nelaimes ceļas no neapmierinātības. Neapmierinātam cilvēkam trūkstot pazemības, tā viņš teica."
pie romijas. te: http://klab.lv/users/romija/318808.h
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |