nelien. kas teu te sasodiic mekleejams :))) nee nu ja jau citaadi nevar... - Day

Sunday, September 6, 2009

11:22PM - nu ok, laikam esmu ljoooti dumja

bet mainiisos :) es jau visu laiku mainos. ar konfekshu papiiriishiem un taa :)

heij, bet ir sajuuta, ka viss tomer notiks tieshi taa kaa vajag. tikai kam? :)

(comment on this)

11:31PM - saules atspiidums

atcereshanas:
divainas lietas tomer notiek, tieshi tad, kad nebut negaidi, tieshi tad, kad vismazak nepiecieshams, pekshnji, siks , gaistoss mirklis un viss ir mainiijies. ta ari sorit, mana si brizha tiks sakartotaja ikdienaa, kuraa ir tikai domas par rezhimu, lai dzivotu produktivi, lai neizniekotu laiku :) - pareiza eshana, sports katru dienu, majsaimniecibas vadishana, berna tiranizeshana, lai ik sikums skolai un visam parejam butu sakartots, lai neka lieka, lai paspestu darbus, lai izdomatu projektu, lai izlemtu kur aizbraukt, ka iziret dzivokli... kas vel - nu sekoshana krizei un politikai (nez kapec), zinju kalni un vel ik pa bridim glushi lieka sekoshana, ka tad iet paris lieliem uznemumiem, kas uz mani pavisam neattiecas.... un pekshnji, shorit, nakot ieksha pa durvim, pamanu saules staru atspidumus, vai pashus starus, tadus slipus, zem veclaiciga apaljaa galdinja, tie tik skaisti rotajas uz galda kajam, atspid tumshi bruns lakots koks... un pekshnji es saraujos - tishi ka kadreiz, taja dzivokli, kas pilns ar senlaicigam lietam, gleznam un gramatam. ka kadreiz, kad man bija, skjiet, 17, vai 18 un es vareju stundam sedet tur, starp gramatu plauktiem, izveloties saules apspidetu plekji pie loga lasishanai, un gaisma tiesi ta pat rotaajas senlaicigajas mebeles... tieshi ta ka tagad. Nu ja man kads stastitu - neticetu, es ar visiem sis dienas planiem pa pusstundai, pekshnji apsedos uz gridas un ta ka matriksa - bridi pazuda laiks. Telpa noviljnjojas - nu ka es jums saku - tik tiesham es to redzeju! Pie tam nessmu neko dzerusi kopsh sestdienas jubilejas vina.... vispar gandriz vairs neko nedzeru kopsh shi veseliga dzivesveida un censhanas atgut un noturet formu.
Nu ja, bet par to - sdeju un pekshnji tik skaidri atcerejos, cik toriz biju sasodiiti laimiga. Man tachu neka nebija - tada zinja ka mantu un naudas izteiksme, pilnigi neka, es tachu neko nezinaju pilnigi neko ne par pasauli, politu, ekonomiku, ne par ne par lietam, ko var iegut par naudu. Celojumi, drebes, viesnicas, restorani - neka no ta nebija un nebija domas, ka vajadzetu. Megjinaju atcereties, kas tad isti bija? Ka es dzivoju? Neko tadu konkretu ta ari neatcerejos - bija daudz gramatu, vins, muzika, teatris... Kaut kas vel laikam bija. Nemitigas iemileshanas viena pec otra Bet vairums tadas gaisigas... sodien ir rit vairs nav. Bet nez kadelj biju nu nenormali sasodiiti laimiiga. Protams, var jau but, ka ta vnk ir jauniba, tad vel varbut, ka prata spelites - ka tur bija "izstumshana", kad laikam ejot, pratam ir tendence izstumt visu slikto un atcereties tikai labo. Tadel seni laiki vienmer zaigo tada zeltaina spiduma un skiet, ka tur nu gan viss bijis briniskjigi. Bet patiesiba bija gan savi krenjkji, gan problemas. Nja, probemas varbut bija, be katra zinja tadu globalu nelaimes un nelaimiguma sajutu, kada nacies pasedet gana nesena pagatne, nudien neatceros, lai ka ari puletos. Nu nebija! Nebija. Ar visu to, ka fiziski problemas bija daudz lielakas, vismaz sis dienas perspektiva skatoties. Tatad viss tomer ir galva. Viss ir attieksme. Fuj, kauns palika - vai tiesam nepiecieshams ieraksts te, lai tris simti astonjdesmit sesto reizi kaut ko tik trivialu konstatetu ? :)
Es patiesiba gribeju ierakstit par gluzhi ko citu, par to , ka noviljnjojaas taa telpa, un kad atveru acis - vispar jau tas visu laiku bija atvertas, bet , kad saku redzet vel ko citu sev apkart, bez saules stariem uz ta tumshi bruna galdinja kajam, tad nevareju pateikt cik laika ir pagajis. Bat zinaju, ka tas, kas notika, ir svarigi. Pilnigi noteikti ljoti svarigi.
Laikam jau lielaka maciba par neveribu. Biju kljuvusi tik neveriga, pret lietam, pret brizhiem, pret sevi. Nepamanot skriet visam garam arvien veloties kaut ko ka nav nenes ne laimi ne pieildijuma sajutu. Vajag apstaties, apstaties un paskatities uz to, kas ir. Si teorija gan jau ari labi zinama, bet aizmirstas, aizmirstas un velreiz aizmirstas ikdienas trakaja izformacijas parbagatiba un skrieshana. Un ja vel varetu atrast brinishkjo robezhu starp - nedzities pec ta, ka nav un nepalikt ari gluzhi uz vietas, jo... kaut kas jau tomer ir javelas, lai kaut jel kada attistiba notiktu. Vienkarshi varbut vaig veleties kaut ko citu :)

(comment on this)
Previous day (Calendar) Next day