shis dzejs nau mans, bet diivaini, ka tas bija pirmais, ko soriit atradu, meegjinot te kaut ko lasiit. echhh, ka lai te dziivo?? kaa?? skaitu dienas. skaitu dienas, kad buushu atkal atpakalj, tur, kur man jaabuut. zejek!
Brīvība
Zem palmas
Un vējš
Un nekas
Brīvība
Zem palmas
Pludmales smiltīs
Ar neko spēlējas vējš
Es tevi atradu
Vēl dzīvu
Brīvība ir iespējama
Sauss vējš
Laidelējās
Caur sabrukušu smilšu piļu caurajiem logiem
Tu gulēji zelta smiltīs
Vētras izspļauta krastā
Tik nevaldāma
Ir brīvība
Kā jūrā devītais vilnis
Nav nekā nesaudzīgāka
Par brīvību
Jo tā liek
Smiltīm dejot
Tavs ādas perlamutrs
Karstās smiltīs guļ...
Brīvība
Zem palmas
Nevienam apsolīta netiek
Tikai mūžīgie perlamutra gliemežvāki
Izskaloti pludmalē...
bet vispaar zini - nudien diivaini, bet tad, kad patieshaam ljoti reaali naave, vai kas tamliidziigs ir ljoti tuvu, uznaak aarpraatiiga veeleeshanaas dziivot. tieshaam. tad jau arii taa vareetu buuut sava veiida terapija... baisa terapija, protams.
tagad domaaju, kaa gan es hashishu sapiipeejusies vareeju izdariit visu to, ko izdariiju, pateicotiem kam veel vispaar esmu dziiva? nesaprotu. tachu skaidri zinu, ka nekad vairs... pat ne uz visiisaako briidi negribeeshu nomirt, kaa to esmu gribeejusi biezhi ieprieksheejos desmit savas dziives gados. naaves tuvums izaarstee no shaadas veelmes. nudien. smuki izaarstee, un skjiet uz ilgu laiku.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |