| Date: | 2008-11-23 00:07 |
| Subject: | traģēdija |
| Security: | Public |
tas viss bija joks, saprotiet! nepatiesība, kuru es gada gaitā esmu izaudzējusi līdz teorijai. jo man neviens neiebilda, neviens neapstrīdēja. tikai noraustīja plecus - sak, var jau būt. nevienam nebija laika, nevienam nebija intereses sekot svešam domu gājienam. un manā pasaulē arī neviena nebija. un tie, kas bija - tos es piemānīju. es izdomāju elementus un izdomāju tiem sistēmu. līdz ar to ne sistēma, ne elementi nevar būt nepareizi. turklāt, mana draudzene izgudroja mūzikas instrumentus un speciāli tiem sakomponēja mūziku. un šo mūziku es paņēmu par pavadījumu.
un te pēkšņi man pietrūka trakuma - es sapratu, ko daru, un vairs nevaru padarīt.
post a comment
| Date: | 2008-11-23 00:11 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
ai, vienkārši jāpaliek pie skices. es nevaru dot rezultātu pusceļā. tas būtu melīgi - savādāk melīgi nekā es meloju. tie būtu īsti meli.
post a comment
| Date: | 2008-11-23 00:15 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
tas pats ir arī ar Ž.Bataiju. tikai muļķis tajā saskatīs pornogrāfiju. tur sižetam un tēmai nav it nekādas nozīmes. runa ir par nepasakāmā pateikšanu un tam der tikai tādi vārdi, pēc kuriem nekas vairs neseko, un tikai tāds stāsts, kurā nekas netiktu noklusēts. viņš iet aizvien dziļāk sevī, lai nepaliktu nekas, nekas. nejau tā ka viņš ticētu, ka aizraksies līdz bezgalībai, bet vismaz lai izmērītu, cik tālu var tikt.
post a comment
|
