Only · the · wind · remembers · my · name

mans bērns ir sācis pārvietoties. pagaidām gan interese ir tikai uz pašas mantā, bet es nedomāju, ka tas prasīs ilgu laiku, līdz sāks interesēt arī citas lietas, kā piemēram grāmatu plaukti, vai tēta krāmu stūrītis. būs jānopērk durvis visam sienas plauktam, lai nav viss jāslēpj un jāpārkrāmē.

cerības mijas ar paredzamu sakāvi. sāku interesēties vairāk, izskatās diezgan bēdīgi, bet principā jau tam visam vēl ir laiks un Dievs zina, kādi ceļi pavērsies. Man nav spēka vingrot šodien.

kā mamma saka- kārtība galvā, kārtība skapī. īsāk sakot, sakārtoju skapi, izgludināju veļas kaudzi.. vīzijas kļūst skaidrākas un pati nosvērtāka. rīt būs beigu sākums.

Es šonakt izfantazēju savu ideālo vīrieti. Kā mamma saka "domas materializējas, ja kaut ko ļoti gribam".

Vakar nenoskopoju 99 centus un pat nopirku šito dziesmu (lai pēc tam saņemtu vēstuli no mana Fabio ar "Agnese, thx for your support!" ar miljons smiadiņiem) Vienkārši ideāli ideāla http://www.youtube.com/watch?v=wfK_q5fT8c8

ēnā +15 woot woot

bet pavisam drīz diena būs sabojāta, bērnu vakcinācija ir, man liekas, šausmīgāka mammām kā pašiem bērniem.

šopings mazliet uzlaboja omu, bet ne pilnībā. Pat nopirku dāvanu vīram, tā pat kaut kāda škrobe sēž iekšā un negrib tīties prom. jāpārdzīvo šī diena kaut kā.

Un, neskatoties uz to, ka latviešu valodu internetā lietoju dien dienā, man ik pa laikam viešas neuzticība par manu pareizrakstību, ka nākas pārbaudīt google, vai tāds vārds vispār eksistē. un nē, man nav amerikāņu akcenta runājot latviski, vienkārši sāk palikt apgrūtinoši.

vēderpreses izmocīšana nelīdzēja, atliek vien braukt iepirkties.

šodien ir neparasti skumji, nu tā, līdz sirds dziļumiem. es atkal ilgojos pēc tā, kā nemaz nav bijis, jo izskatās, ka man ir sabojāta realitātes izjūta.

http://store.americanapparel.eu/women-swimwear.html šeit es noteikti iegādāšos kaut ko. dievinu tos peldkostīmus ar augstajiem vidukļiem.

Jo tālāk, jo top viss skaidrāks. Tāda deja vu sajūta tikko bija. Un man nav ne mazākās vēlmes tapt apdirstai, bet tā kā tas jau ir noticis.. es pat nezinu kā rīkoties. Tā, kā es to darītu vecajos labajos laikos, vai līst dirsā? patiesība ir kaut kur pa vidu, vēl jāpaciešas.

manas domas dzen mani izmisumā, jo es tā gribu, lai tā būtu īstenība. fantāzija, ej gulēt.

Quando l'ira mi acceca, si offusca la mente,
masturbarsi adesso tra un sorriso ed il pianto,
il coraggio di dire:
"...chi davvero mi ama?..."

Es ilgošos mūžīgi, jo tā sajūta atgādina, ka esmu dzīva. Pat tas kamols kaklā nespēj aizbiedēt ilgas, jo tās ir mans vienīgais īpašums.

un man nemaz nevajag daudz, ilgas un mana tikko pamodušās bērna smaidu, ieraugot mani sev blakus. viss pārējais ir pupu mizas.

pēdējās dienās man aktīvi raksta Viņš, tiesa, par politiskām lietām un visādām huiņām, kā agrāk, pirms es pārtraucu draudzību. Man nesāp, jo es pati jūtos pilnīga.
tik daudz enerģijas un dzīvesprieka manī nav bijis gadiem, tagad es varu gāzt kalnus.

manā skan http://www.youtube.com/watch?v=XQnZghMXZfA un es jūtos es jūtos vienkārši fantastiski, un nevienam to neatņemt.

Uztaisīju dokumentu fotogrāfijas, nu kāpēc vienmēr, lai arī cik skaisti nenopōzētu, viņas ir briesmīgas. Lūk, arī šoreiz, nu smuka bilde, bet kad viņu apgrieza pēc visiem pareizajiem biometriskajiem parametriem, kad purns ir pa visu bildi.. trūkst vārdu.

es šodien mazliet palaidos ēšanā un, goda vārds, jūtos šausmīgi slikti. pat sajūta, ka neesmu pelnījusi to vīnu, kas mani šovakar gaida.

beidzot sirdsapziņa sāk darīt savu darbu.

Sapnī redzēju, ka atkal piedzemdēju. ni ni ni

man kaut kā jātiek vaļā no tā daydreaming paraduma, citādi es reizēm sāku tam visam ticēt