tas vecais āzis sēž manā mājā, uz mana dīvāna un māca mani dzīvot, prikiņ? gludināju veļu, paralēli čatojos ar F. un vīratēvs tāds "ko tu smejies", saku, ka runājos internetā. un tad seko "šajā laikā kas sēž pie datoriem ir vai nu bezdarbnieki vai asociālie" gribējās jau pavērt muti, bet paturēju savus komentārus pie sevis. baigi ērti viņš sāk justies. un vēl tie bla bla ko man vajadzētu darīt un ka es jau neko nedarot. un vīrs tikko viņu attaisnoja, ka tā jau vien ir. kāpēc man neesot nekādu biznesa ideju. bļā
