Only · the · wind · remembers · my · name

Šonakt uzmācās viens no tiem sapņiem, kad negribas pamosties. Lai gan es naktī modos n-tās reizes, tāpat aiztaisot acis filma turpinājās. Protams, līdz brīdim, kad nozvanīja modinātājs.
Eh, vīrieši, vīrieši, skaistas jūgendstila celtnes, kas applūdušas zem svētā avota, vīrieši un neofolks.
Kaut es mācētu zīmēt, un spētu uzzīmēt to, ko es redzēju, lai nekad neaizmirstu to skaistumu.

Ļoti interesanti kā pilnīgi nepazīstami cilvēki publiskajos forumos saka "kaut kad netaisies uz latviju? man tur vienu lietu no vācijas vajag" labi, konkrētajai personai pateicu, ka "jā, varu", bet tikai tāpēc,ka viņa virtuāli zināma. gribējās jau uzrakstīt "vai kādam vēl kaut ko nevajag?"
un varbūt vēl kādam? varbūt džinsus un košļenes?

ai, nu pilnīgi raudāt gribas! nepietiek ar to, ka vakar visu vakaru nosēdēja pie datora, tad šis ir visu dienu prom un rīt vajadzēs taču atpūsties..
achtung! meklēju jaunu vīrieti, kurš darītu visu man pa prātam