Only · the · wind · remembers · my · name

tāks, šodien pie anesteziologa, nekad neesmu pie tāda bijusi. kaut kad dziļā bērnībā man bija pilnā narkoze, kad grieza aizdeguna mandeles ārā, bet to visu atceros ļoti vāji, tikai meiteni blakus gultā ar asiņainu deguna apsēju un to, ka pirms narkozes ārsti kaut ko diskutēja, ka es nemiegu ciet un ar pirkstiem taisīja man plakstiņus ciet.
es vēl aiz vien neesmu morāli gatava un šaubos, vai līdz piektdienai būšu.

uz autobāņa mani apdzina kāda 98. gada opelis. kāpēc? tāpēc, ka man dega benzīna lampiņa un man bija bail palikt uz ceļa un tāpēc centos turēt ap 3k apgriezieniem, lai taupītu degvielu un braucu neintrālajā visur, kur kalni iet lejup. totalī lūzer.
īstenībā, jāmet tas niķis pie malas, braucot uz 180km/h, benzīns notērējas 2x ātrāk un nav viņš tik lēts un tā vērts, lai kaut kur ierastos pāris min ātrāk.. ai