es pirmo reizi biju pie vīrieša-ginekologa, un viņš maigi noglāstīja man kājās, pa ceļam uz reģistratūru rīvēja man muguru un bija visādi citādi laipns. (bet, nu, uz to pieveru acis, jo kaut kāds jefiņš gan nebūtu nodaļas vadītājs slimnīcā un ķirurgs)
bet man patīk, ka lietas notiek ātri, un viņš uztvēra manu domu - operācija būs jau šo piektdien. tomēr tas ir pārāk īss laiks, lai sagatavotos morāli. pēdējo reizi, kad man deva narkozi, es, "miegā" laižoties nolamāju visus ārstus mātes vārdiem. cerēsim, ka tur nebūs neviens, kas krieviski saprot :)
