kaut dzīvē viss būtu tik viegli kā apmīzt divus pirkstus
klausos: |
drudkh - only the wind remembers my name |
| |||
|
kaut dzīvē viss būtu tik viegli kā apmīzt divus pirkstus
|
|||
| |||||
|
bļē bļē bļē aitiņa blēj un manā galvā naidiņu sēj bļē bļē bļē aitiņa blēj
|
|||||
| |||
|
reizēm rodas sajūta, ka viņš manī vairāk grib redzēt bērnu māti nevis sievieti. kaut kāds ideāls ģenētiskais kods? man vairāki vīrieši (dažāda vecuma un dažādu tautību), starp citu, ir teikuši, ka es atbilstu viņu bērnu mātes ideālam. un ne vārda par to, ka es viņus interesētu kā sieviete. protams savam vīram arī esmu sieviete, to es ķipa redzu, tomēr tas spiediens ir pārāk liels, pat izskatās, ka neapzināts. un es viņa dēļ daru visu, tā pat kā darīt ikviena dēļ, ar kuru es gribētu bērnus. ceru, ka operācija būs pēdējais solis šinī pārbaudījumu jūrā. mana aitiņa blēj
|
|||
| |
|
mishima un agnesina
es reizēm gribētu būt tik drosmīga kā Satoko, kura nogrieza matus un aizbēga uz klosteri, lai tikai nevajadzētu precēties ar princi. Tomēr šajā stāstā visvairāk žēl ir Kiyoaki. Cits laikmets, bet varoņi jau ir tie paši, un pasaules būtiskākās raizes nemainās. globālā sasilšana ir bulšits salīdzinot ar to, ko pārdzīvo mūsu dvēseles. Pasaules dvēselē ir pārāk daudz pelējuma, kā zināms viens mazs kleklis var sabojāt visu zapti. a visa problēma ir tajā, ka burciņas nebija kārtīgi sterilizētas un aizvākotas tā, lai netiek gaiss iekšā. šo vāku un sterilitāti cilvēkiem kāds ir aizmirsis piegādāt. |
|