Un kā man gribētos, lai vīrs būtu kaut uz pusi tik spontāns un gatavs mesties piedzīvojumos kā es. Man ir apnikusi visa plānošana un un stulbu argumentu uzklausīšana. kāpēc vienkārši nevar paņemt un darīt. tāda sajūta, ka mans ES tiktu ar šo visu apslāpēts. nav brīnums, ka es ik pa pāris mēnešiem aizlaižos uz Latviju, aizbildinādamās ar ilgām pēc ģimenes. Pārgalvība un brīvība ir tā pēc kuras es alkstu. Un es, kā tēva meita būdama, labprāt arī ielaižos ar veco visādās afērās, tas mums asinīs laiakm.
un sestdien uz koncertu Hemnicā gribu.
klausos: |
Trobar de Morte - La princesa dolca de provenca |