šīgada pavasara atklāsme atausa mikroautobusā pa ceļam no pļavniekiem uz ķengaragu, kad skanēja кино "весна", un viss bija jauki.
ķengaragā var saskaitīt gulbjus, es tiku līdz skaitlim trīsdesmit viens, var arī skaitīt kaķus, saskaitīju septiņus, bet neesmu droša, vai kāds tomēr nebija tumšs ēnas kunkulis.

tuvojas mans pirmais atvaļinājums mūžā.

Весна. Я уже не грею пиво.
Весна. Скоро вырастет трава.
Весна. Вы посмотрите, как красиво.
Весна. Где моя голова?