 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Dunduka ciba
Ievas Melgalves "Mirušie nepiedod" rekomendēju ar visām četrām. Jā, izteikta mazuma piegarša un sākumā dikti jocīgi lasīt fentezī latviešu valodā. Piedevām iespējams rakstīt turpinājumus no visām pusēm (kas arī, cerams, tiks darīts). Ļoti labi pavadīta pusotra, ok, varbūt divas stundas.
Vājajā galā ieguvu papildus bonus punktus Salas futbola godā celšanai, resp., apmeklēšanai - Ajax, protams, ir kruts klubs, bet biļešu iegāde un viss pārējais tāda figņa, ka tik turies. Viss sākas jau ar to, ka internetos ne-biedri var nopirkt tikai par n reizes lielākām cenām. Tāpat spēles dienā divpadsmitos dienā kases ir ciet un labi, ka veikals zinājās pa(ār)sūtīt uz hospitality recepsiju. Tiesa, arī tur kundzei vajadzēja minūtes piecpadsmit, lai telefoniski noskaidrotu vai biļetes ir iespējams nopirkt, kā arī pēc jautājuma par cenām bija nepieciešamas vēl vairāk ne kā piecas minūtes, lai atrastu informāciju. Igauni uz tā fona sāk likties Dikti ātri. Pirms spēles ārpus stadiona stjuartu nemā un iekšā var norēķināties tikai ar kluba maksājuma kartēm. Pati spēle Ajax 6 Go Ahead Eagles 0 bija ok, īpaši viesu fani, kuri bija blakus sektorā un uz viena no viņu izkarinātajiem karogiem bija Milwall atziņa - No one likes us, we don't care.
Labākā ziņa, ka pēc trīs nedēļām uz Salu un tur tad būs īsts futbols un, domājams, četri jauni stadioni. Viss notiek.