 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Dunduka ciba
sniegi sniga putināja
ziemeļbriedim pofig
tā kā es neesmu ziemeļbriedis, tad pofig man īsti nav - šorīt tos 350m līdz lielajam ceļam pievarēju ar dievpalīga un jauno riepu palīdzību un jācer, ka pa dienu kāds vēl pabraukās vai, ideālā gadījumā, iestigs, sabīsies un sameklēs traktoru, kas iztīra.
toties lielais ceļš gan pufaikciemā, gan Ogrē tīrīts, ko gan nevarētu teikt par Rīgu. nu jā, un, protams, pietrūkst tikai velosipēdistu uz ceļiem (tas šorīt satiktais pārītis šamo dikti nestabili un nepārliecinoši izskatījās) - pietiek jau ar tiem pašnāvnieciskajaiem kājāmgājējiem, kuri bez atstarotājiem pa ceļa vidu vakarvakarā/šorīt pufaikciemā vazājās.
īpašais interesents varētu būt TrZ - http://avva.livejournal.com/2288708.htm
pēc piektdienas vakariņām ir veselīga, bet devas mēdz būt neplānotas.
Ja rakšanās Rīgā bija ierēķināta no rīta noparkojoties puskupenā un zinot, ka braukās greideri un papildus ieraks, tad mājās braucot pēkšņi uz līdzenas vietas fundamentāli palikt bija "nedaudz" neplānoti. Ņēmu vien vēlreiz ārā lāpstu - rakājos uz velna paraušanu, bet autiņš stāvēja kā klints. Tad izmēģināju pēdējo salmiņu, ieliku pirmajā ātrumā kāpu ārā un mēģināju stumdīt - pa tukšo, protams. Biju samierinājies, ka nekā un jāiet uz mājām atlikušos nepilnus 200m pēc papildspēkiem, izslēdzu motoru un tad izdomāju izņemt no ātrumu un pēkšņi šams ņem un paripo kādu centimetru atpakaļ, bet ar to pietika, lai varētu uz priekšu / uz atpakaļu izstumdīties un pats saviem spēkiem tikt ārā vai šoreiz būtu precīzāk teikt - iekšā :-)