 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Dunduka ciba
Vakar, dodoties apciemot cienījamo futbolistu, šahistu un mūziķi VVilka kungu, biju iegājis Sarķenes Maxim-ā. Kamēr šo to ielasīju groziņā, pamanīju aizdomīgu trīs krieviski runājošu vīru pulciņu, kuri ātri paņēma pudeli degvīna 1gb. un sulas paku 1gb. un trāpījās rindā pie kases tieši pirms manis.
Tas bija mazākais, ka prasīja lai katru preci izsit atsevišķi un norēķinājās ar dažādām maksājuma kartēm un pēc tam paprasīja, lai uz viena čeka uzspiež zīmogu, jo lielakais triks bija, ka kamēr spieda zīmogu, tikmēr trijotne pazuda kā žīds pa Miķeļiem, līdzi nepaņemot ne sulu, ne degvīnu. Pārdevēja šķendējās par rupučiem, kas te haosu rada, rindā stāvētāji teicās, ka tas kas notika, tas nevar notikt, man bija vienkārši viegla neizpratne. Tomēr vakaram pamazām ejot uz beigām man ienāca prātā, ka varbūt tās bija svešas kartes un viņi testēja norēķināšanās iespējas ar tām. Vismaz šis man liekas loģiskais skaidrojums, protams, ja vien dzīvē nenotika tā, ka šamie pēc kāda brīža neatgriezās savākt atstāto.