 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Dunduka ciba
Rīga (21.03.) - Liverpool John Lennon Airport (21.03.) - Stockport (21.03.) - Stoke-on-Trent + Cheedle (22.03.) - Nottingham (23/24.03.) - Aberystwyth (25.03.) - Liverpool John Lennon Airport (26.03.) -Rīga (26.03.)
Rīgas lidosta nav īsti piemērota Tādiem pūļiem, kas rodas, ja vienlaicīgi notiek check-in gan uz Londonu, gan Liverpūli, pietrūkst norāžu, rezultātā minūtes 10 pastāvēju nepareizajā rindā, bet tā kā biju ieradies ļoti laicīgi, tad nekādas problēmas neradās. Lidoju ar Ryan Air, lielais Boeing 737-800, viss labi, izņemot piezemēšanos Liverpūlē, pirmoreizi bija tā, ka fizioloģiski slikti - augsts asinspiediens, stress utt., utml., it kā lidojis esmu pietiekoši daudz un lielākās nepatikšanas līdz šim ir bijušas ausu aizkrišana, bet nu gaisā nepalikām un izkāpjot no lidmašīnas varēja saprast kāpēc nolaišanās nebija nekāda medus maize - vējš gāza no kājām nost.
Europcar autonomā bija rezervēts "Ford Focus" klases autiņš, man tika 2008. gada VW Golf 1.6TDI ar 13 jūdzēm uz spidometra. Vispār jau izpildījos kā blondīne - sākumā nevarēju attaisīt bagāžnieku (tās gan nebija manas līkās rociņas, bet gan autiņa gļuks), pēc tam sekoja 15 minūšu epopeja ar sēdekļa regulēšanu, tāpat tikai pāris dienas vēlāk pieleca kā var izslēgt (nevis tikai nogriezt) skaņu rādžiņam (kā neliels attaisnojums gan jāmin tas, ka bardačokā un vispār nekur citur autiņā nekādi manuāļi nemētājās). protams, uzsākot braukt mēģināju to darīt pa nepareizo pusi, bet tā kā tas bija vēl stāvvietas teritorijā, tad beidzās tomēr labi.
Kopumā braukšana pa pretējo pusi nebija Tik traka, protams, izņemot roundabout-us, nepieciešama gan bija pastāvīga koncentrēšanās, lielākās problēmas sagādājot pie mazajiem ātrumiem pārslēgšanās regulāri ieliekot 4ajā, nevis 2ajā ātrumā kā rezultātā pamanījos noslāpt Daudz reizes, domājams vairāk nekā visā iepriekšējā laikā, ieskaitot tēva veco zapiņu un vēl vecāko mācību Volgu 80o beigās. Es gan pārāk nesatraukājos un rodoties problēmām (noslāpstot vai īsti nesaprot kur braukt) slēdzu iekša avarijkas, mierrrīgi, kā normāls 1/8 igaunis, novērtēju apkārtējo situāciju un rīkojos, galu galā tik bieži un tik daudz es tur nebraucu, lai nevarētu mani pieciest :-) Iespējams savos autiņos šamie lamājās Dikti, bet pīpināt nepīnāja gandrīz nemaz, pie tam viena no divām pīpināšanas reizēm bija pēdējā dienā/naktī milzīgā labi pārredzamā T-krustā, kur bez manis un pīpinātāja citu autiņu jūdzes rādiusā nebija.
Jāpiezīmē, ka es nebūt nebūtu tik optimistisks, ja vien nebūtu iegādājies TomTom. Es ticu, ka var iztikt tikai ar kartēm, galu galā 2003. gadā es nobraucu vairāk kā 1,000 jūdzes, ieskaitot Londonas un Glāzgovas centru, un visur nokļuvu un tā, autostrādēm lielais ceļu atlants, lielajām pilsētām var nopirkt sīko karti, bet nekad nebūs iespējams apkaršoties pietiekoši smalki visām vietām un naktī var arī nebūt, kam pajautāt. Piedevām jāņem vērā, ka arī pilsētās ielu nosaukumi ir reta parādība un māju numuri vēl retāka, līdz ar to, ja īsti nesaproti, kur atrodies, tad nemaz nav tik viegli noskaidrot vietu kartē, kur esi, ja nav zināmas, kas tās par šķērsielām. Kopumā ar TomTom esmu bezgala apmierināts, nekādu uztraukumu par nepareizu nogriešanos, jo tiks uzzīmēts jaunais maršruts. Vislabākais piemērs sanāca pēdējā naktī ceļā uz lidostu, kad vienā T-krustojumā bija jānogriežas pa labi, bet tur priekšā bija ķieģelis - remonts. Rezultātā es griezu pa kreisi - TomTom saka : "līdzko vari tā apgriezies", es turpinu braukt, ignorējot šo ieteikumu, tad TomTom uzzīmē maršrutu apkārt kvartālam, kas ļautu nokļūt atpakaļ tajā krustā, kur "nepareizi" nogriezos, es tik turpinu braukt ignorējot rekomendācijas, nu un pēc brīža man tika uzzīmēts jauns maršruts, kā rezultātā es izbraucot pa meža zvēru takām nokļuvu tur, kur man bija jānokļūst.
Parkošanās nebija pārāk traka, jo visas viesnīcas tika rezervētas ar parkošanas vietām. Lielākā pameklēšanās bija Stoukā, jo tur viesnīca bija patālu no stadiona, kā rezultātā sākumā devos uz futbolu un tikai tad uz viesnīcu, bet tur veiksmīgi izdevās atrast vietu pie Stoke City FC Youth academy, kur varēja bez maksas noparkoties pāris minūšu gājiena attālumā no stadiona. Tāpat nebija viesnīcas Aberystwyth, bet tur bija lielā Park&Ride stāvvieta netālu no stadiona.
Kopumā tika nobraukti 700 kilometri, autiņš apēda 44 litrus dīzeļa, izmaksas (noma+degviela) 238 GBP, un pilnīga brīvība - brauc kur gribi, un man tā patīk.
Stockport (21.03.) - Stockport Metropolitan Borough ~280,000 iedzīvotāji, 10 km uz DA no Mančesteras, savulaik izcēlusies ar cepuru ražošanu. Diezgan daudz māju ar uzrakstiem "Sale" - kreditēšanas burbulis sprādzis arī tur, pie tam vēl sāpīgāk nekā pie mums, jo lai situāciju neaizietu galīgā pakaļā iejaucās valsts, pabalstot tādu milzi uz māla kājām kā "Northern Rock". Ļoti viegli doti kredīti par summu lielāku kā īpašumam, bet naidīgi kredītnosacījumi (procentu likmes, to maiņa, pārkreditēšanās). Pilsēta tukša - Lieldienu piektdiena galu galā, viss kluss un mierīgs līdz pat vakaram, kad kādi 7,000 devās stadiona virzienā. Kopā riņķveida maršruts pusotras stundas garumā un divas stundas stadionā.
Stoke-upon-Trent (22.03.) - ~240,000 iedzīvotāji, vairāku apdzīvotu vietu konglomerāts, pilsēta kopš 1925. gada, izvietota uz pakalniem, caur pilsētu tek Trenta (kā jau to pēc nosaukuma spriežot varēja iedomāties). Tā kā jaunais stadions ir nomalē, tad, lai nosistu laiku, paeju drusku civilizācijas virzienā, eju un man patīk, eju un jūtos labi.
Cheadle (22.03.) - pilsētele ar 12,000 iedzīvotājiem 20 km uz DA no Stoukas. Izmetu vakarā mazu loku, smuki, man patīk.
Nottingham (23/24.03.) – 286,000 iedzīvotāji, ar konglomerātu 666,000. Tā kā tur pavadīju vairāk laika un nejutu nemazāko vēlmi braukāt pa pilsētu, tad izmantoju sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kangaroo ticket pa 3GBP un var braukāt cik grib līdz 24iem, tā viens brauciens autobusā 1.40+GBP (atkarībā no operatora) un otrajā dienā nobraukājot reizes septiņas paliku labā plusā. Galvenajā laukumā panorāmas rats ar ļoti oriģinālu nosaukumu "Nottingham Eye". Nenožēloju 5GBP un pabraukājos, 10 minūtēs 5 apgriezieni, pirmajās divās minūtēs atskaņojot komentārus par to, kas kur ir ievērojams redzams. Tas, ka pilsēta bija patukša un slēgta lieldienu svētdienā, nepārsteidza, tiesa, tas, ka slēgts bija arī "Tourist information" bija nedaudz dīvaini. Stundas divas nosēdēju pank rock bārā (Forman street 15-17, rekomendēju) skatoties futbolu, pēc tam aizdevos līdz stadionam, ar taksi (iekāpšana 1.50GBP, minūšu 10 brauciens, iekļāvos 5GBP, ieskaitot mazītiņu dzeramnaudu, tiesa, taksists bija amizants - īsti gan nevarēja saprast no kuriem semītiem, bet futbols viņu noteikti neinteresēja, jo kad es pateicu, ka jābrauc uz "City Ground", sāka man prasīt ceļu, man gan nācās viņu apbēdināt, bet galu galā ar dispečeru un Allaha vai Jahves palīdzību galā nonācām gan, jo sabiedriskā transporta shēma varbūt ir laba, bet ātrumā tikpat saprotama kā adrešu numerācija, bet vismaz atbraucot atpakaļ uz centru ar busu sapratu kā var nokļūt arī turp.
Otro dienu sāku ar aizbraukšanu pēc iepriekš internetā nopirktās biļetes un pēc tam atpakaļ uz centru, kur neatradu D.H.Lourensa muzeju, kurš, kā izrādījās atradās nevis pašā pilsētā, bet mazā blakus esošā Īstvudā, bet toties apskatīju "Nottingham castle". Ļoti pareizs lēmums bija doties organizētā tūrē - atraktīvs gids, saistoša informācija, un pat vairumu no stāstītā sapratu.
Izrādās veco pili nojauca 1640ajos parlamentārieši pēc tam, kad pilsoņu karā tika sakauts Charles I, līdz ar to filmās par Robinu Hudu var atļauties dajebkā attēlot - tāpat pārbaudīt nevarēs. Ilgi gan Notingema bez pils neiztika un jaunā pils tika uzcelta 17.gs. beigās. 1830ajos pili izdemolēja saniknotie pilsētnieki, jo tās īpašnieks parlamentā neatbalstīja izmaiņas likumdošanā, kas paplašinātu balstiesīgo vēlētāju loku. Īpašnieks saņēmis no pilsētas kases vairāk kā 20000GBP par pili nospļāvās, līdz gadus četrdesmit vēlāk pašai pilsētai palika obidno, ka tās centrā ir tāds grausts un tā tika savesta kārtībā un 1879. gadā kļuva par tāda veida pirmo publiskās apskates objektu ārpus Londonas.
Vakarā mājupceļā uz viesnīcu piestāju iepriekšējā vakarā pamanītajā interneta kafejnīcā, 1.5GBP/h nav lēti, bet vajadzēja saplānot nākošo/pēdējo dienu, nu un vienkārši remdēt atkarību.
Pēdējā dienā sāku ar Eastwood 18,000 iedzīvotāji, blakus Notinghemai, ogļraču pilsētiņa, apmeklējumu. Dikti jau biju ieplānojis D.H.Lourensa muzeja apmeklējumu (savulaik diezgan daudz šamo lasīju, vislabāk gan patika stāstu krājums "Saule"). Pārsteidza tas, ka muzejs bija mazāk viņējais / viņa daiļrades, bet vairāk 19.gs. beigu / 20. gs. sākuma vidējā slāņa (labi pelnošā ogļrača) dzīves etnogrāfiskais muzejs. Pēc tam dodos Velsas virzienā. Tas, ko pa ceļam redzēju, patika, būs jābrauc vēl.
Aberystwyth (25.03.) – 12,000 iedzīvotāji, mācību gada laikā, resp., kopā ar studentiem pie 20,000, Īrijas jūras krastā, bez universitātes atrodas arī Velsas nacionālā bibliotēka. Pastaigāju ostas / nomales rajonā un jūrmalā. Jūru atrodot ar dedukcijas metodi, ieraugot upi Rheidol un secinot, ka tai vajadzētu tecēt jūras virzienā - un nekļūdījos, rezultātā pamērcējot rokas Īrijas jūrā. Nejauši uzgāju pilsdrupas un promenādi. Gribējās nopirkt velsiešu-angļu vārdnīcu, bet visi veikali strādāja līdz 17iem, vai ilgākais 17.30 un rezultātā paliku gribot.
Visa brauciena iemesls. Biju kopumā uz četrām spēlēm piecās dienās (sākotnēji gan Aberystwyth-Llanelli vietā bija plānota Huddersfield-Leeds, bet tā tika pārcelta), ja būtu ļoti iesprindzis (liekas 500 jūdzes + Stipri agrāka celšanās), tad būtu varējis arī piekto apmeklēt Livingstonā Gretna-Celtic http://www.scotprem.premiumtv.co.uk/pag
Stockport County FC - Macclesfield Town FC (21.03.), Football League Two, resp. 4. līga, http://www.football.co.uk/match_rep
Stocport dibināts 1883. gadā, nikneimi The Hatters (cepurnieki) vai County, stadions kopš 1902. gada Edgeley Park ~11,000 vietas, vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~5,175, šajā spēlē 7824, biļete maksā 18GBP, kluba šalle 7GBP, programmiņa (68 A5 lappuses) 2.50GBP, spēles dienā cilvēki jau stipri laicīgi, agrā pēcpusdienā, sāk pamazām apkārt burzīties, nopirkt biļetes, ieiet kluba veikalā un tā. Šosezon Stockport iet tīri labi, stabila 5.-6. vieta, resp. iekļūšana pleiofos un cerības tikt līgu augstāk. Macclesfield balansē uz izkrišanu no Football league uz Conference. Spēle, lai arī notiek brīvdienā un arī nākošā diena ir brīvdiena, tomēr 19.45 vakarā, drusku virs nulles un vējš, bet cilvēki sanāk, t.sk. nepilns tūkstotis no Macclesfield. Jāpiezīmē, ka Stockport ir viens no pieciem Football League klubiem, kurš pieder nevis abramovičiem, bet gan pašiem līdzjūtējiem - "The Stockport County Supporters' Trust" (ar tikai nedaudz vairāk kā 700 biedriem), kuri parāda, ka arī tā var panākt to, ka iespējams gan sabalansēt budžetu, gan sasniegt sportiskus rezultātus, jo tad kad 2005. gadā līdzjūtēji pārņēma klubu, tas katru gadu pabeidza ar ~1mlj.GBP zaudējumiem un atradās uz izkrišanas robežas no Football League.
Laukumā labi varēja redzēt, kura komanda ir tabulas augšdaļā, bet kura cīnās, lai neizkristu un drīz vien notika loģiskais 10. minūtē pēc stūra sitiena Jason Taylor atklāj rezultātu, publika sajūsmā teju lauž krēslus. Pirmajā puslaikā darbība pārsvarā notiek pie tribīnes, kur arī es sēžu (Stockport vairāk uzbrūk pa kreiso malu) un interesanti skatīties kā autu gadījumā viens viesu viltnieks centās metrus 10 tālāk uz priekšu kā bumba izgāja un neapmierinātajās skatītāju rindās skanēja daudzbalsīgi "You cheeter" un, jāsaka, ka šie saucieni viltniekā sirdsapziņu pamodināja un parasti atkāpās vismaz kāda gabalu atpakaļ. Momentu pārāk daudz nebija, bet gumiju nevies nestiepa, abas centās žipiņi žipiņi uz priekšu, tikai, ja Stockport aizsargi pietiekoši veiksmīgi tika galā, tad Macclesfield vārtu tuvumā gandrīz vienmēr kopā ar bumba parādījās arī izjūta, ka tūlīt būs un arī vārtsargs neradīja nekādu drošības izjūtu. Nu un otrā puslaika sākumā arī tūlīt bija, 46. minūtē otros vārtus spēlē guva Jason Taylor. Mājinieki sajūsmā, viesiem nolaižas viss, kas var nolaisties, tai skaitā pamazām izbeidzas dziedāšana un notiek samierināšanās, ka šoreiz būs tukšā. Vienīgais mīnuss man bija tas, ka nosalu pēc suņa, bet nu varonīgi izturēju līdz beigām, bet pārējais viss ko tik var vēlēties - klātbūtnes efekts, laukums un spēlētāji rokas stiepiena attālumā, tas ir mans.
Vērts ir atcerēties Stockport 21. numuru Tommy Rowe, left winger, var gadīties šamo vārdu vēl dzirdēt/redzēt.
Stoke City FC - Blackpool (22.03.), Championship, resp. 2. līga, http://www.football.co.uk/match_rep
Stoke City dibināts 1863. gadā, nikneims The Potters (podnieki), stadions kopš 1997. gada Britannia Stadium ~28000 vietas (līdz tam 119 gadus tika spēlēts Victoria Ground, kur lielākais skatītāju apmeklējums bija 1937. gadā pret Arsenal 51130), vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~16,340, šajā spēlē 20,019, biļete maksāja 21GBP, kluba krekls 17GBP, programmiņa (76 A5 lappuses) 3GBP, spēle 15:00, bet jau pirms 11iem palieli cilvēku pūļi pie biļešu kasēm, kluba veikalā, tusiņš, burziņš un gaidas, ka tūlīt būs. Galu galā Stoke City atrodas 1. vietā un pretendē uz iekļūšanu Premiership, līdz ar to katra uzvara zelta (t.sk. šī vārda tiešajā nozīmē) vērtē. Blackpool, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, tik labi neiet un par spīti rezultatīvā aizsarga Kaspara Gorkša sniegumam nav pārāk tālu no bīstamās zonas. Stoke City fani slaveni ar savu dziedāšanu un plašo repertuāru, līdz ar to arī biļeti ņēmu fanu tribīnē.
Spēle gan kavējās ~1/2h (tiesnesis pavēlu devās un iekļuva sastrēgumā), bet vieta man bija laba - saule virsū spīdēja un sildīja, tā varēju veltīt laiku programmiņas (76 A5 lappuses) lasīšanai. Fanu reputācija labāka nekā izklausījās (kaut gan varbūt šī vienkārši nebija viņu diena), bet bija gan "Delilah", gan citas vairāk vai mazāk populāras futbola dziesmas. Spēle bija līdzīga, 1.puslaika sākumā divreiz paveicās Blackpool - 1) vārtsargs ārpus soda laukuma sita bumba autā, bet trāpīja uzbrucējam un tā pēc rikošeta gandrīz ielidoja vārtos, 2) pēc stūra 37. minūtē Ben Burgess sitiens pa vārtiem, aizsargs mēģina bloķēt, rikošets un Carlo Nash nav glābējs (par spīti difirambiem programmiņā šamais vispār neko glābēja cienīgu nerādīja, bēdīgi saliniekiem ar vārtu sargiem, bēdīgi) - mājinieki nokļūst iedzinēju lomā, toties jau pieliktajā laikā paveicās Stoke City - atkal stūris, atkal cīņa par bumbu, Carlo Nash izpildās neveiksmīgi, Ian Evatt sitiens no pāris metru attāluma pa praktiski tukšiem vārtiem, bet garām. Toties otrā puslaika sākumā 47. minūtē atkal stūris pie tiem pašiem vārtiem un Leon Cort izlīdzina rezultātu, tribīnes sajūsmā, sāk dziedāt un dzīt savējos uz priekšu, bet kaut kā neveicas. Garie Blackpool aizsargi nolasa augstās bumbas, Paul Rachubka atkal pierāda, ka amīšiem ar vārtsargiem labāk ir ne tikai hokejā, bet arī futbolā, Gorkšs gaisā pāris reizes nospēlē labi, bet lejā tā neveicas, ļauj apspēlēt sevi pāris reizes, pazaudē bumbu, bet nekas bīstams nerodas. Pēdējās minūtēs Stoke City izmisīgi mēģina izraut uzvaru, stūris, sitiens ar galvu, bet aizsargs iznes to no tukšiem vārtiem. Blackpool fani līksmo par izcīnīto punktu, bet Stoke City gatavi plēst matus, it sevišķi, ja šie divi punkti sezonas beigās pietrūks.
Nottingham Forest - Brighton & Howe Albion (24.03.), Football league One, resp. 3. līga, http://www.football.co.uk/match_rep
Forest dibināts 1865. gadā, nikneimi Forest, The Reds, The Tricky Trees, The Garibaldis, stadions kopš 1898. gada City Ground, 30,602 vietas, vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~18,310, šajā spēlē 18,165, biļete iepriekšpārdošanā 20GBP, spēles dienā 22GBP, programmiņa (68 A5 lappuses) 3GBP, spēle 15:00, stundas divas pirms spēles ap stadionu klīst pūļi sarkanā, visi krodziņi, fish&chips aizņemti, visi cer, ka nu būs, šobrīd 4. vieta un labas izredzes iekļūt pleiofos, bet arī Brighton esot 9. vietā nekur tālu nav atpalikuši.
Publika ne visai aktīva, bet var arī saprast, jo liela daļa vēl atceras, ka Forest bija labākais klubs Eiropā, bet šeit 3. līga, tomēr brīžiem saņēmās un tad labā akustika un "Go Reds" bija iespaidīgi, piedevām vienas tribīnes, ~5,000 līdzjutēju varējumā, ja pilns stadions un 30,000, tad tiešām gribot negribot futbolistus dzītu uz priekšu kā septiņdesmito gadu beigās, kad Brian Clough vadībā 1978. gadā (pirmajā sezonā pēc atgriešanās pirmajā līgā) uzvarēja čempionātā un 1979.&80. ieguva čempionvienību kausu. Pirmajā puslaikā pārliecinoši labāki viesi - ja starpība momentos nav tik liela, 4:3, tad Forest momentos glāba vārtsargs - beidzot viens labs, holandietis gan, Michel Kuipers, tad Brighton vienkārši netrāpīja. Toties otrajā puslaikā Forest pielika un/vai Brighton nosprieda, ka arī viens punkts ir labi, un visu puslaiku spieda, stabs, pārliknis, pāris reizes vārtsargs, pāris reizes garām, bet uz tablo nekas tā arī neizmainījās, pat pēdējā pieliktajā minūtē, kad Brighton varēja mēģināt kaut ko izveidot, šamie tomēr labāk izvēlējās doties stūra karodziņa virzienā nosist laiku un savu panāca.
Vērts ir atcerēties Brighton 7. numuru Dean Cox, mazs & veikls, reizēm pārāk aizraujas, bet pirmajā puslaikā Forest galīgi izraustīja. Otrajā puslaikā gan šamo noēda un tikai tiesneša liberālisms un trenera savlaicīgā rīcība paglāba no brīdinājuma vai pat noraidījuma.
Aberystwyth Town FC - Llanelli (25.03.), Welsh Premier League
Aberystwyth dibināts 1884. gadā, nikneimi Black and greens, Seasiders, stadions Park Avenue, 5,500 vietas (klātienē gan skatoties man grūti iedomāties kā tur var tik ietilpt, bet nu lai jau būtu), vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~300, šajā spēlē 348, biļete 6GBP (biļetes gan kā tādas nav kā sugas), šalle 6GBP, programmiņa (56 drusku mazākas kā A5 lappuses) 1GBP, spēle 19:30, īsi pirms sākuma kāds bariņš sanācis, kafija, lai sasildītos, alus un fish&chips. Mājinieki 8. vietā, kamēr viesi pārliecinoši pirmajā. Atšķirībā no Anglijas, kur arī 4. līgā ir Līmenis, šeit bija stirpi vājāk, un abas komandas atšķīra vienīgi viesu labākā fiziskā sagatvotība, kā rezultātā katrs centrējums bija bīstams, pārtvertas/atņemtas bumbas un tā, bet īsti momentu nebija. Pirmie gan iesita Aberystwyth, kad 18. minūtē izdevās labs centrējums un Tiago Da Silva ar galvu atklāja rezultātu. Pēc tam gan pa reizei katrā puslaikā 2 reizes labāk noorientējās Llanelli (40. minūtē Mark Prichard un 70. minūtē Antonio Corbsierio ) un pelnīta uzvara Premier League līderiem. Interesantākais gan bija ārpus laukuma. Tā kā biļetes kā tādas nebija, tad stadionā katrs varēja atrasties, kur vēlas, tāpat amizanti bija, ka abu komandu fani atradās vienā tribīnē pāris metru attālumā. Un mums dziesmu svētki, bet Tur futbols/regbijs. Bija arī tradicionālie meldiņi un tā, interesanti saukļi, kuros gan labāk varēja izpausties Llanelli ar "We're top of the league" vai "You WERE one nil up", bet vienu gan Aberystwyth fani (~30 pārsvarā 14-16 gadīgi jaunieši) tā daudzbalsīgi a capella nodziedāja, ka tīri vai žēl palika, ka neierakstīju, visu cieņu.
upd.
Visas trīs Anglijas komandas-mājinieki sezonas beigās pakāpās līgu augstāk, piedevām Stoke un Forest automātiski, vajadzētu ierosināt, lai šamie mani kā laimes lāci aicina :-)
Viesnīcas meklēju un rezervēju www.booking.com un man bija divi pamata uzstādījumi - parkošanās vietas un brokastis, tāpat skatījos uz cenu un citu vērtējumiem. Ēšanu skatījos kā sanāks, bet neko daudz tērēties nebiju ieplānojis.
Pirmajā dienā pa ceļam uz Stockport apstājos parking vietā motorway malā, desiņas ar kartupeļu biezeni un salātiem, muffin un dzēriens 10GBP, bet nu brokastis bija 8os, bet te jau bija 16 pēc Latvijas laika un kaut ko kuņģītī vajadzēja ielikt.
Stockport, Davenport Park Hotel (http://www.booking.com/hotel/gb/davenp
Stoke-on-Trent/Cheadle, The Manor (http://www.booking.com/hotel/gb/the-ma
Nottingham, Commodore (http://www.booking.com/hotel/gb/commod
Aberystwyth nenakšņoju, jo lidmašīna no Liverpūles bija 6.30, rezultātā drusku pagulēju lidostas nomas autiņu stāvvietā, toties papusdienoju pa smuko, ēstuve šamo promenādē ar skatu uz jūru, King's Hall Carvery. Uzkodās tīģergarneļu rullīši saldskābi asā mērcē bija ņamma, otrajā piparotā makrele arī bija labi, piedevām bija piedevās ļoti garšīgi vārīti kartupeļi, saldajā siera kūka nebija visgaršīgākā kādu esmu ēdis, bet vislielākā porcija gan, un šai vēl pa virsu bija upeņu ievārījums, un nepavisam nebija slikti, klāt vēl liela sula un kopā 15GBP, kā rezultātā ne tikai pa smuko, bet arī pa lēto tiku cauri.
Kopumā ēstuves (Cheadle un Aberystwyth) patiešām varu rekomendēt, ja nu sanāk tajā pusē nonākt un arī ar viesnīcām paliku visai apmieirnāts.