| 6:43p |
apskatot visu vakardienas kontekstā. jā - šoreiz kontekstā. būtne vakar pārradās vēlu. bez paklāja. bija nīgra, nogurusi un nikna. aizmiga pie TV. nosala un vilkās pie manis uz gultu. norūca caur zobiem, ka es jau nu varēju arī viņu pamodināt un uz gultu aizsūtīt - lai nav jānosalst pie TV. principā - gulta ir ērta. es jau to reiz pieminēju. arī silta - arī balta un pūkaina virsa. es to izmantoju nu jau pat biežāk nekā savu zemdušas buduāru. ir zināmas priekšrocības tai gultai. viennozīmīgi. vienīgais, kas vakar mani ir glābis. būtne teica, ka tas ir vienīgais, kas mani ir glābis no pārvēršanās par lidkaķi. un lidošanas no gultas virsmas trajektorijā, ko man nodrošinātu zemes pievilkšanas spēks un būtnes smagās rokas sagādātais paātrinājums. es biju to gultu jau iesildījusi. ES BIJU BŪTNES GULTU IESILDĪJUSI. un tas bija labi. būtnesprāt. no rīta jau pamodāmies blakus. abas ar būtni - uz kreisajiem sāniem. es uz spilvena ar sārto pojeni. būtne - uz sava - sarkanā. paklāja vēl nav. baltais paklājs ir pazudis. pavisam. varbūt mēģināt būtnei pielīst? vēl kaut ko iesildīt? un vēl būtne pateica, ka kāds ir par mani stipri pasmējies - mani - kaķeni nosaucot suņa vārdā. kāds saprot - ko būtne ar šo domāja? un kas ir suns? |