| 11:18a |
šorīt būtni iepriecināju ne pa jokam. piekakāju balto, pūkaino paklāju. un tā, ka vēl ar garo svītru sanāca. tāda brūna svītra uz baltā, pūkainā. šī tā priecājās, tā priecājās. kā sagrāba paklāju, tā neizlaida no rokām. tagad arī - izstaigāju visu dzīvokli - neatrodu. laikam ir paņēmusi līdzi. patīk. tik nesapratu, kāpēc šī tā cieši, cieši skatījās acīs un teica: "Duksi, Tu esi pārkāpusi brūno līniju". un vēl metāliskā balsī norūca - "sestdien Tu saņemsi aprēķinu". |