12:28a |
šovakar esmu skrējējkaķis. auļoju no vienas istabas otrā. un ieslidinos mīkstajā, spalvainajā paklājā. uzvedos kā pusmuļķe. taču ir jautri. kaut kā jau ir jākompensē diena, kas pavadīta zemdušā. un vispār zemduša ir mans buduārs. kad gribu atpūšos. kad gribu vēl - atpūšos vēl. par pārējo - viss kārtībā. paika - normāla. dzēriens - kā vienmēr - šķidrs. |
10:06a |
es meklēju savu es. esmu pilnībā nodevusies savas esības apcerēšanai un mēģinājumiem savienoties ar savu dziļāko būtību. un mana dziļākā būtība liek man auļot. stipri vēlos vakaros. un stipri agros rītos. auļot vismaz pa divām istabām. ieslidinoties paklājā mīkstajā, baltajā. un ielecot dīvānā un paskrāpējot aliņu. ja skrāpēju 3-4 skrāpējienus. būtne tik norūc. ja skrāpēju vairāk - būtne sasit plaukstas un tad man ir jābaidās. tā kā cikls ir izskrējiens auļos pa divām istabām un 3-4 skrāpējieni dīvāna aliņā. vēl es izraku skapja plauktu - ja mēģina, tad var atvērt skapja durvis. un tad nu cik nu tā darba - viens plaukts tika izraksts. nekādi dižie atradumi gan netika konstatēti. taču galvenais ir turpināt. turpināt rakt. vēl uzrāpos uz ķebļa un ar priekšējām ķepām atslējos pret plauktu. un tad apcerīgi, ļoti apcerīgi vēros uz augšu. cik gan tur vēl daudz plauktu bija - pa kuriem varētu rāpties. aj, kā varētu. galvenais ir izvirzīt sev augstus mērķus. un turpināt. turpināt meklēt savu es un būt harmonijā. un rakt un rāpties. protams. nakti gulēju gultā. kājgalī gan. nez kāpēc. no rīta būtne piesvempās, bet es varēju vēl mirkli pagulēt. tad protams sākās atkal būtnes haotiskais rinķa dacis. un tas nozīmē, ka ja būtne vienā istabā - es mudīgi metos otrā. un tā kā no rītiem būtne kustās salīdzinoši daudz, tad nu man arī ir ko noskrieties. it kā nevarētu to visu veikt racionāli - iegāji vienā istabā, visu izdarīji un pietiek. nē, ir jānāk atkal, un atkal, vēlreiz un vēlreiz. un vēl būtne saka - ka vēl tik šonedēļa un tad viss. īsti nezinu, ko tas varētu nozīmēt, taču ļoti ceru, ka pēc nedēļas būtne beidzot izvāksies un man vairs nebūt nepatīkami mirkļi, viņu satiekot pie savas kastītes, ēdienservīzes vai kādā citā manas mājvietas nostūrī. ja godīgi - es nezinu, vai maz ļautu būtnei ievākties un palikt zem dušas. tas tomēr ir Mans Buduārs. es to atklāju, iekārtoju. nē, nē - ja būtnei "šonedēļ ir viss" - tad,lūdzu, ne uz mana rēķina. manām ērtībām tomēr ir jāsaglabājas un pamazām jāpalielinās. buduārs paliek manējais. tā kā, ja nu tomēr kādam "šonedēļ ir viss" - lūdzu - man nav iebildumu - durvis varu parādīt. smaidot. |