| 4:54p |
vakar būtni iznesu cauri. tas bija rēcīgi. oki - šī aizlikusi maisu priekšā manai zemdušai. tipa - nekādas zemdušas vairs. nu bišķi pacīnījos ar to maisu - bet nu neiešu jau celtniekus saukt. vakar biju istabās. biju. un nerādījos. nemaz. šī nu tur meklēja un skatījās, duksi sauca un ūjināja - i zem gultas lūrēja ir grozus pārcilāja. es smēju ķepiņā - goda vārds. un vēl pa nakti - profilaksei - pārkakāju pāri kastītei. lai zin, kā ir - savus likumus te iedibināt. kas kakā - tam vara. šorīt izlīdu - kā nekas nebūtu bijis. trāpījos uz būtnes rīta procedūrām. ja jau istabās - tad manās istabās. pastaipījos pie spoguļa. esmu ļoti izkāmējusi - kārna palikusi. zemduša ir atstājusi pēdas arī manā sejā. acis ir palikušas vēl lielākas, pelēki loki zem tām. stipri izspiežas gūžu kauli. jāpiestrādā un jāuzspiež uz masu. šorīt odu būtnes krēmu. vienas vienīgas mandeles - jāšķauda. nav jau brīnums, ka pēc tik smakojošiem krēmiem tāds ģīmis paliek. būtne ar tādu arī staigā. nabadzīte. šorīt bija viņas žēl. redzēju arī kā notika ūdens procedūras - nu tās, kas veselu nedēļu tika izpildītas uz manas galvas, kad mitinājos zemdušā. vēl sēdēju uz galda un pētīju disku plauktus. un starp disku plauktu un dīvānu noteikti ir aliņa. un arī lielā gultā gulēt nav ne vainas - ja protam būtne ir izvākusies. un viena laba lieta tomēr ir - būtne diezgan regulāri izvācas un diezgan ilgstoši ir prombūtnē. tas der ar nosacījumu, ja tīri nejauši var pamaisīties pa kājām vai uzskriet virsū nolaistām rokām un ietrausties nokarinātās plaukstās. šķiet tomēr dzīvošu. par spīti tam Taškentā svīstošajam. un par spīti būtnei. par spīti visiem. vo. |