kaķa dzīve - sadirstā un veltā
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 18th, 2010
| Time |
Event |
| 1:41a |
nu ir vāks. esmu spiesta sēdēt istabas viducī, jo manai zemdušas slēptuvei priekšā ir pielikts maiss. man nav ko teikt. būtne pelnās. turklāt man ir pamatotas aizdomas, ka būtnei ir karstas austiņas. visas pazīmes par to liecina. | | 1:34p |
nemaz nav tik slikti, ka tā zemduša ir ciet. paveras citas perspektīves. var uzlēkt uz galda. un ostīt svečturi. iekāpt šķīvītī ar bumbiņām un tās izgāzt. var gulēt zem riteņa. var stiepties līdz bufetei un ostīt 2003 gada vīna pudeli ar bezgaumīgi kroplu etiķeti. var iet uz otru istabu. starp citu - šī istaba ir atklājums. šī istaba ir miljons. kaut gan - nu ne gluži miljons. nu pieci simti tūkstoši - un arī knapi, knapi. bet te ir vismaz kādas iespējas. paveras. te var gulēt it kā zem gultas un ne zem gultas. var lūrēt it kā no segapakšas. šeit ir spalvains, spalvains paklājs. te var rāpties grozos un tos apgāzt. var izripināt kamolus. var izmētāt žurnālus un šļūkt gar grāmatām. un galvenais - arī te var slēpties. nēnu tā būtne jau nu atrod. vienmēr viņa atrod. un ja arī neatrod. tad izliekas, ka neatrod. un tad man pašai ir jāpalūr no attiecīgā groza - ir pamanījusi vai nav. un tad šī palaiž savu zemiski cinisko smieklu. un atkal ir atradusi. vai izliekas, ka ir. bet vislabāk ir kasīties gar mapēm. un vāļāties pa paklāju. tas ir jautri. |
|