| 11:46a |
es tagad dzīvoju zem dušas. tās tagad ir manas mājas. dzīvoju un baidos. ja to var nosaukt par dzīvi. pa nakti es nenoturos. es pačurāju. arī šonakt. kastītē. būtne regulāri nomaina ūdeni. un iztīra kastīti. un pieber pa pāris cepumiem pie jau neapēstās kaudzes. jaunpiebērtie īpaši ciniski smaržo. pagraužu jau kādu pārīti. taču pietiekami maz. tā lai būtne nepamana. kāpēc gan viss ir tā, kā tas ir? kāpēc draugi nodod? kāpēc pamet? nēnu apstākļu ziņā īpaši sliktāk nav. taču jāslēpjas visu laiku. jo bail. dzīve bailēs un zem dušas. dzirdēju, ka būtne taisnojās pa telefonu - ka viņai esot sirds, ka tikai tas kaķis ir nobijies un nenāk ārā. bet tā vispār - skumji. un vientuļi. un nemirstās arī. |