kaķa dzīve - sadirstā un veltā

un vispār manis vairs nav. gandrīz vairs nav. un man draugu nav. ir tikai bijušie draugi. kas riebīgi izlikās par draugiem. īpaši perversi apgrieza man nagus. savāca manu ūdens bļodiņu, ēdamservīzi, paikas maisu, diršamkasti ar smiltīm, smilšu lapstiņu, mani pašu, iesēdās dzeltenā kastē, kas kratījās un smirdinājās ar ņirdzīgu smaidu uz sāniem un izkāpa pilnīgi citā pasaules vietā. kamēr vēl spiedos pie bijušā drauga vēl nebija tik traki. pat salšana kāpņutelpā nebiedēja. šausmas sākās, kad tika atslēgtas durvis. no tām izgāzās pilnīgi svešas smakas. vairs nebija pilnīgi nekā no manas dzīves. turklāt bijušie draugi visu laiku uzjautrinājās. kur nu likšos diršamkasti. kur ēdienservīzi. it kā man ko tādu vajadzēs. man viss ir skaidrs. esmu atvesta šeit, lai nomirtu. tāpēc arī izvēlējos savai nāvei visdrošāko vietu. zem dušas. sēžu klusi. mirstu. izņirgušies un pierijušies izbijušie draugi aizbrauca. man noteikti ir jāpiemin tā īpaši ciniskā fotografēšana - pabāžot mobilo zem dušas - mani bildēja. bezsriži. ektrāntapetei. piemiņai. mērķaķi tādi. mani atstāja. pat nepagaidīja - līdz nomirstu pavisam. mana dzīve ir beigusies. mana sirds ir salauzta. guļu zem dušas. un man ir bail. ka nepaspēšu nomirt. ka nāksies izlīst no dušas apakšas. un pierast pie tām svešajām smakām. man nav spēka pat naidam. laikam pat nav jāsaka, ka nakti pavadīju zem dušas. kad kaut kur netālu nozvanīja pulkstenis un mani pamodināja. pa nakti biju sakrājusi drosmi. izlīdu. tāds kā koridors. tāds kā grozs. velosipēds. dīvāns. aiz dīvāna stūra MANS SPILVENS UN JACIŅA. vairāk neko neizpētīju, jo modinātājs bija pamodinājis vēl kādu. tas sāka kustēties un man bija zibenīgi jāatgriežas zem dušas. man nav viedokļa par šo būtni, kas nomainīja dzermatraukā ūdeni. visžēlīgi piemeta vēl pāris cepumus ēdienservīzē. un tad - LĒJA ŪDENI MAN UZ GALVAS. nu labi - ne tieši uz galvas, bet vienalga uz galvas, jo es jau esmu zem dušas. tagad esmu tikusi līdz datoram. ar cerību rakstu - HELP! uz draugiem vairs neceru. varbūt šis paliks kā liecība par manu jaunavīgo augumu, kas draugu nodevības dēļ mirusi nezināma vietā un neapglabāta guļ zem dušas. es nezinu, kur esmu, es nezinu, kas mani sagaida - bet zinu vienīgi to, ka tā kā bija - vairs nebūs. nekad. ja nu tomēr te kādam ir sirds - SOS! bet nu tagad man jāatgriežas pie izpētes. kamēr tā svešā būtne nav atgriezusies. un kamēr es vēl neesmu mirusi.