dubulttprofils - Komentāri

dubulttprofils

22:15 - muižu būšana

Tā, sēžu pie datora, taisos bīdīt tekstus ar viegli sāpošu vēderu un izstaipītu kuņģi, jo...
Jo vakar vakarā kopā ar Kasparu iekāpām mašīnā un devāmies Kandavas virzienā uz Kukšām. Tur atrodas 16.gs. vidū tapināta muiža, protams, kā ierasts pamatīgi pārbūvēta 19.gs. beigās, bet vēstures zinātgribētāji jau paši zin kur to atrast.

Vispār rudens izbraucieniem vienmēr piemīt neviltota burvība, droši vien tāpēc, ka tas tāpat kā pavasaris ir pārmiju-gadalaiks, kam neizbēgama ir duāla daba, un līdz ar to sava daļa mistērijas.
Tad nu kārtējo reizi, izbaudīju šo burvību jaucioties 8tā gada hītiem ar Vivaldi un Filipu Glāsu. Novēloti ieripojām pa lieliem pavērtiem, metāla vārtiem kur priekšā slējās lakoniska, 2stāvīga muiža un teciņus pietecēja neapmierināts Čau-čau. Dzīvnieki man tīk, bet viņam nepatiku es, tā nu es neuzsāku ierasto draudzēšanos. Ieejot vestibilā, priekša liels masīvkoka galds ar atslēgām un zīmītēm, paņēmām savējo un devāmies iekārtoties. Un tas ļoti priecē, ka nav liekā vārdu pārmaiņa ar adminu, un tu daļēji jūties mājai piederīgs jau no pirmā ierašanās brīža. Muiža pilna ar grāmatām un senām kā arī jaunām lietām, varētu teikt piebāzta, bet tai pat laikā mājīga un kopta. Centos distancēties no savām profesionālajām kritiskajām spriestspējam par interjēra kvalitatīvajām vērtībām, un centos iejusties piedāvātajā pasakas atmosfērā (gandrīz vai sanāca.

Pulkstens bija 21:30 un bija jādodas uz vakariņām - un tās jeb maltītes šajā muižā arī stāsta galvenais iemesls. Un bāc - pirmo reizi biju viesu namā, kur tiešām nau iespējams nejusties kā īstam viesim nevis caurskrējējam pa nakti-palicējam. Jo opcijas tādas - jāēd tas, kas nu vakarā ir sarūpēts nevis pusstundu jābraukā pa ēdienkarti un jālemj kuru no "gandrīz visur pieejammajiem ēdieniem" ņemt. Vakariņas bija 4 kārtās atskaitot sākumā uzservētos dārzeņus, svaigi cepto maizi un biezpienu ar zaļumiem! Jā un kalsnais, mazā auguma viesmīlis, ar baltiem cimdiem rokās, vārda tiešākajā nozīmē mūs aptekalēja, servējot un izklāstot ēdiena sastāvdaļas. 1.mā nāca ķirbju un grauzdiņu zupa, tad uzkodas ar gaļu, medusmeloni un avenēm, un visbeidzot stirnas (izrādās dzimusi kandavnieces) cepetis ar gailenēm, kartupeļiem un pankūkām ar korinšu ievārījumu un tad visbeidzot arī saldais, izkustēties pēc tā visa bija neiespējami bet labsajūta uz mēles garšas kārpiņām arī bieži neizjusta. Amizants bija pieklusinātais tonis ēdamtelpā kur sapulcējušie bija visi uz nakti palicēji - kāds 40gadnieku pāris, kā arī kompānija ar divām omulīgi korpulentām kundzītēm un diviem tādiem pašiem kungiem.

Pēc vakariņām izgāju ārā, piķa melnajā naktī nogāju līdz dzirnavu dīķa dokam un veroties tumšajā ūdenī mani pārņēma dīvaina izolētības un apmierinājuma sajūta, droši vien tāpēc, ka tumsa mani un muižu blīvi apņēma un apkārtnē nebija novērojama nekāda cita dzīvība un tāpēc, ka rudens, pilns kuņģis un priekšā nakts vismaz gadsimtu vecā gultā.