|
9. Dec 2009|12:32 |
Psiholoģijā, psihoanalīzē un filosofijā ir vairākas teorijas, ko varētu izmantot šajā gadījumā un pietam ļoti pretrunīgas. Šajā gadījumā, ko tu apraksti man gan šķiet, ka šis cilvēks ir diezgan spēcīgi padots vides ietekmei. Ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka nevajag nošķirt nopietnas un nenopietnas emocijas, tas būs šķērsām. Drīzāk vērsties pie domas, vai šī vide nav kaitīga, jo ja emocijas gūst pārsvaru pār prātu - tas vienīgi varētu nozīmēt, ka šis cilvēks ir nonācis attiecībās ar vidi, kas viņu pārvalda. Īpatnība ir tā, ka ne viena no tevis minētajām vienībām: cilvēks, vide, emocijas, nav konstants lielums, tie visi ir mainīgi lielumi, ko var skatīties vienīgi savstarpējās attiecībās, nevis pārējās attiecībā pret kādu nu mietajiem.
Man, piemēram, vakar atgādināja, kā vide var pamainīties gandrīz acumirklīgi, pietam izmainot cilvēkus un to emocijas pilnībā. Pašiem cilvēkiem pat to īsti nedz vēloties, nedz spējot pavaldīt.
Nopietnas vai nenopietnas ir nevis emocijas, tā var raksturot vienīgi attieksmi. |
|