|
[7. Dec 2009|21:02] |
Pilna istaba ar visdažādāko šmigu, un man točna negribas nevienu pašu nekādā daudzumā. Varbūt jāsāk par to uztraukties? |
|
|
Comments: |
man, teiksim, 5 l ruma un 5, pardon - nu jau 4,5 - šņabja.
Nu man ir kādi tikpat daudz litri vīna, kāda kaste alus, visādi polši, konītis un visītis. Vēl samagonka mājas vīns. It kā izvēle būtu.
0,5 jau ribās? :)
vakar bija. šodien tikai nedaudz sildos :)
Vot nezinu. Vienkārši nafig.
nē, kāpēc vispārīgi alkoholu, un jā, nafig viņu.
Pēdējā laikā pastiprināti par to domāju, jā.
es jqu kādu pus gadu cenšos nedzert - nu, ja salīdzina salīdzina kā tas noticis pēdējo trīs gadu laikā pirms tam. sevišķi posmā, kad es nemēdzu būt skaidrā vispār. Tā ir sava veida bēgšana un sava vaida pašabstulbināšanās - iemesli visdažādākie, bet tāds ierastākais - cilvēka nonākšana situācijā, kur no viņa ir atkarīgs ļoti maz, lai tiktu ārā no izmisuma vai izņēmuma stāvokļa. Atliek vienīgi pašabstulbināties lai ar stāvokli sadzīvotu. Nevisi ir tādi, kas neatsienamus mezglus iedrošināsies pārcirst.
Nu, nepārtrauktā pālī laikam neesmu bijis nekad mūžā ilgāk par dažām dienām.
Bet, ja alkohols kļūst par bēgšanu no kkā, tad jau ir bēdīgi.
man tie bija mēneši... nezinu cik tas bija nepārtraukts pālis, bet tas apstulbums pagaisa tikai samērā nesen, lai gan tas posms bija pirms gadiem.. | |